emuārs

2011-11-10T15:23:00.003+02:00

Šodien dabūju rājienu. Bet to, ka tas bija rājiens man pateica tikai pēc tam. Un cits cilvēks.
Ielaidu "savā" mūzikas/matemātikas/dabaszinību kabinetā to 9. klases skolēnu, kas 4dienās pēc manām stundām vienmēr spēlē klavieres (jo viņam mājās neesot), lai plinkšķina. Vismaz kādam šajā telpā ir degsme un aizrautība. Un man forša mūzika. Gaidu volejbolu.

beidzot

2011-03-17T09:01:00.000+02:00

viss tagad tāds reāls.

Ligretto

2010-10-01T11:17:00.002+03:00

šo es saucu par ligretto vakaru!

2010-08-10T13:10:00.003+03:00

kiiiiiiiisssss ooooooffffffff life

2010-07-08T02:16:00.000+03:00

lika pasmaidīt

2010-07-05T01:46:00.002+03:00

š š š š š š

D I K T A

dzirdi?

2010-06-10T11:31:00.004+03:00

pēdējo pāris nedēļu spilgtākie pieturas punkti:

meitenes, kas spēlē kokli un stabuli pie Māras dīķa uz trepēm, kas ved lejup no viena no tiem vecajiem, lielajiem, skaistajiem Ojāra Vācieša ielas namiem. Ikreiz, kad skrienu garām viņas pārstāj spēlēt. Žēl. Bet es jau tā pat zinu, ka viņas spēlēja.

pieLidostas policista kungs, inspektors * * * * * Z ī l ī t i s, kas ir pietiekoši neatlaidīgs ar visādām "Nu, ko tad lai es tagad daru?" jautājuma modifikācijām, ka beigās tiek sarunātas vakariņas. (Sīkāku sarunas atstāstu var iegūt pēc īpaša pieprasījuma) Viņš saglabā savā klausulē Agnijas telefona numuru un uzpīkstina, lai būtu drošs, ka mēs neesam samānījušās un iedevušas citu numuru. Diemžēl, tālākajā notikumu virknējumā ir sagaidāma pilnīga mana vilšanās (es tiktiešām gribēju, lai viņš atnāk tajās vakariņās0- galu galā, katru dienu tā negadās!), jo Agnijai jau pēc pāris dienām pazūd telefona ar visiem numuriem.

Rīga ir zaļa. Bet šīm pārdomām komplektā nāk arī citas par to, ka koki tik tiešām aizsedz skatu. Un daudz kas paliek nepamanīts. Vakar arī- skrēju pa aleju gar Uzvaras parku- tur tumšs, izskrienu ārā- acis nožilba. Gaismu arī viņi mums atņem. (un nemaz nedomājiet, ka tam ir kāds sakars ar kaut ko)

Es darbā esmu pakļauta birokrātijas vardarbībai- katru dienu kopēju, printēju tonnām papīra. un to darot, jūtos kā tāds mežcirtējs.

2010-06-07T18:10:00.000+03:00

aizmirsu pielikt bildi kāpēc tas viss:

2010-06-07T17:28:00.005+03:00

Gribēju nopirkt grāmatu:

gardi nosmējos:
Laikam jau mūsējie diezgan bieži pērk visādas lietas netā..

2010-06-01T17:56:00.001+03:00

kuram vēl ir redzes atmiņa?

2010-05-11T21:51:00.002+03:00

Latvija ir maza. Visi visus pazīst. Forši, ka var pazīt foršos.
Un ir forši, ja ir forši iekšā.
Šodien daudz sapņoju.
Un man gribētos ticēt, ka arī manī ir pilnīga atdeve iekš kaut kā kā citiem.
Pilnīgi labi.

Oslo

2010-05-01T22:21:00.002+03:00

nu, man patiesíbá nav laika un gribésanas neko te rakstít. es esmu skaistáká meitene Oslo. hahaha

nekad múzá neesmu bijusi laimígáka. iekodiet man.

skan_skan

2010-04-28T19:05:00.000+03:00

Mr. Knutur in my head. Still.

2010-04-22T20:25:00.005+03:00

Tik daudz pārdomu, domu un sarunu pēdējā laikā bijis. Viss smagais un sarežģītais beidzot kaut kādā nezināmā sakarā (nu, man jau patiesībā viss ir skaidrs un zināms) ir palicis viegls un panesams. Runāt ir viegli. Katra reize, kad sevi pieķeru runājam par lietām, kuras līdz šis neesmu bijusi spējīga skaļi izklāstīt, tagad ir tikai vēl viens pierādījums, ka es esmu cita, uzlabota sevis versija.
Mani vienīgi apbēdina tas, ka lielākā daļa mūzikas, kas ir manā datorā, tagad šķiet galīgi nederīga. Ne pat šķiet nederīga, vienkārši organiski nepanesama. Tikai tagad redzu (vai drīzāk dzirdu), ka viss tur ir tāds nomācoši, pašiznīcinoši pelēks un vienmuļīgi, saldsērīgi skumjš. Ko jaunu! Lūdzu! Visu zemju pozitīvieši, savienojieties- gaidu Jūsu ieteikumus. Gribu ritmu, dejas, asinis bangot liekošas melodijas un mieru neliekošus tekstus..

Galīgi nesaistīti:

pēdejās divas naktis esmu pavadījusi ballējoties. Piektdien bija Juri, kas iesākās ar Žaneti_jauko "Pienā". Biju pirmā "Pulkvedī", tad aizgāju prom, jo neviena cita nebija. Kad atnācu atpakaļ, pēc 9ņiem (pats jubilārs ar savu kliķi kavēja- nepieņemami) priekšā bija Edgars un sākās gandrīz nebeidzama "ņem vienu, otrs par brīvu" tūre. Kāpēc nebeidzama? Es īsti neatceros, kā un kad tā beidzās un tika pieņemts lēmums iet kkur, bet nākošais, ko zinu, ir mēs un Rudaks, kas liek mums dejojamo mūziku iekš "I love you". Tad es, esmu tualetē (tajā, kas pa kreisi, protams, jo esmu tur vienmēr gājusi un pilnīgi pārliecināta, ka tā ir dāmistaba), pie durvīm klapējas džeks un saka, lai laižu viņu. Es izeju ārā, viņš pārsteigts un atvainojas, ka laikam sajaucis. Es saku, ka tā gadās un ka tas nav nekas traks. Izeju ārā. Pie durvīm, pa kurām tikko iznācu, gaida divi jauni vīrieši un skatās uz mani ar žēlsirdīgiem smaidiem.. Uz durvīm samērā viennozīmīgi attēlots vīrieša siluets. Well they say that galvenais ir visu darīt ar pārliecību..
Es dejoju bez kurpēm. Patīk Annas prieks. Vispār Anna patīk.
Tad kāds iedomājas, ka jādodas uz "Pienu". Es vispārībā caurmērā neballējos. Saprotu, ka esmu pilnīgi ārpus jebkādas aprites. "Pienā" pārāk daudz cilvēku priekš manis. Sapratu, ka man nepieciešams placis, lai dejotu. Grēviņš ar savām fanēm pārblīvējis visu.
Tad devāmies pie Ilzes (Rukas). Tuncis ar sīpoliem un majonēzi. Piparmētru tēja pārmaiņai. Tad viņa mūs aizved pa mājām. Pulkstenis jau pirms 5ciem, bet man vēlākais 8ņos jāizbrauc uz Jelgavu.. 6diena- lauku ļaužu darbadiena.
Vēl atcerējos, ka "Pulkvedī" bija Jānis_jaukais, ar ko kopā bijām Krievijā. (traki smaidu un nezinu, ko teikt. viņš pret mani izturas neticami jauki. Uzsverot neticami, jo tik tiešām nespēju tam noticēt, nevis tikai izteiciena pēc..) Pirmo reizi mūžā man uzsauca dzērienu tā, ka, pienāk viesmīle pie mūsu cilvēkiem pilnā galdiņa un saka, ka tas esot Maijai. haha. forši. un visaptverošais apkārt valdošais foršums plešas plašumā.

UN

Tad vakar. Bija Zeķes dzimšanas diena. Pie manis pirtī. Pamatskolas kadri. Bet tik ļoti jauki un jautri bija. Atkal sākumā bijām mazā skaitā, bet paspējām labi iesilt. (: Ar to, protams, domājot, ka iekurinājām pirti un tur vairs nebija tik drēgns kā sākumā, kad ieradāmies. Tad kaut kādā brīdī arī pārējie ieradās. Un tik tiešām- viss, ko es atceros ir smiešanās. Smiešanās un smiešanās. Atkal līdz kādiem 4/5. Un atkal 8 jau augšā un uz "darbu". Šodien ik pa brīžam gribējās atzīt: I am getting too old for this... stuff.
Bet tas viennozīmīgi bija tā vērts arī, ja nogurums tagad mani nedaudz vajā. Es esmu laimīga. Man ir tik lieliski un neatkārtojami draugi. Ak. Gribu dalīties priekā. Un tā kā viena no pēdējā laika atziņām ir, ka vajaga tikties ar cilvēkiem, es ierosinu tikties. Padodiet tik ziņu un es esmu iekšā.
Tad jau uz tikšanos kaut kad drīz.
(uff, nekad vēl tik pozitīvi man liekas- pašforšums)

pēc-IMWes blūzs

2010-04-06T23:28:00.004+03:00

nu, jā. tā ir cauri. mana intensīvākā nedēļa gadā godam nodzīvota. pārdzīvota.
nezinu, kā lai visu apraksta (man liekas, ka tā iesāku visus savus lielos ierakstus. pārāk daudz kas ir noticis..). it kā tikai nedēļa, bet ir sajūta, ka Latvijas ikdienā tādai devai emociju vajadzētu veselu gadu.
Pienācis atkal skarbās patiesības ieraksts. Tas man laikam uznāk no islandiešiem (: Es mīlu to valsti. Ikreiz, kad iedomājos par dzīvi tur- tirpas skrien. Neesmu gan bijusi daudzās citās valstīs, bet, damn, tā vieta ar mani vienkārši runā.. Bet pie tā atgriezīšos mazliet vēlāk.
Tagad par to, kāpēc mana dzīve ir drāma pēdējo nedēļu. Man nesen kāds kadrs teica, ka viņam ir apnicis, ka nezinu, ko pati gribu. Taisnība vien ir. Un tas pilnīgi man parādījās pagājušajā nedēļā IMWē (Internationale Musische Werkschtatt vāciski jeb International Creatice Workshop angliski). Tikai šoreiz es ar to esmu pati mierā, lai cik arī egoistiski tas neskanētu. Šo to esmu sev nodefinējusi, un visiem spēkiem pretošos Latvijas visu_jauko_nomācošajai ietekmei. Esmu nogurusi no sevis nelaimīgas un negatīvas, vienmēr pukstošas un raudulīgas; un esmu iemīlējusies sevī priecīgā, pozitīvā un laimīgā. Vilkšu ko gribēšu- kaut vai Jums liekas, ka tas ir par īsu vai par apspīlētu. Godīgi sakot- man nevarētu būt vairāk vienalga, jo tas, kas ir iekšā simts reizes kompensē visus trūkumus.
Pirmajā vakarā mani jau paspēja izsist no līdzsvara gara auguma Austrijas pilsonis, plašāk pazīstams kā mans ilgstošs draugs un nebeidzams manas mīlestības saņēmējs. Viņš gribot mūs atkal kopā. Ha. Un es uz turieni aizbraucu ar domu, ka nebūs pavisam viegli. Būs jāskatās, cik ļoti viegli izskatās, tas, kā viņš ar visu tiek galā. Ar domu, ka joga un citi prāta un ķermeņa vingrinājumi man būs palīdzējuši tikt pie sava veida harmonijas un spēšu pavadīt kvalitatīvu nedēļu viņa klātesamībā. Bet viņš ņem un šitā- uzjundī man visu atkal augšā. Un, protams, ka es neko neesmu pārdzīvojusi. Nevienam jau neko neesmu stāstījusi, visu iekšā turējusi- kas tad tur labs var būt. Pilnīgs šoks. Neticība. Man likās, ka esmu nonākusi sapnī. Mēs pavadījām pirmo nakti runājot par iespējām, nespējām, sajūtām, faktiem un plāniem. Smagi.
Attālumu neviens no mums nevārētu vēlreiz pārdzīvot..
Galu galā pirmās trīs naktis pavadītas sarunās. Sarunās līdz kaulam. Nekad mūžā neesmu kādam stāstījusi tik dziļas bailes, domas, jūtas. Tik atklāti atzinusies. Un ar tādu vieglumu. Skaisti redzēt, ka abi esam izauguši. Tik tiešām bauda skatīties uz sevi un redzēt, ka tagad tās pašas lietas uztveru pilnīgi citādāk.. Tas laikam ir labākais veids, kā saskatīt izmaiņas un piefiksēt, cik/kā tās ietekmē un maina situācijas/notikumus, lai motivētu sevi tālākām izmaiņām..
Rezultāts: vienojamies, ka uzsākt jebko būtu nepanesami sāpīgi mums abiem pēc IMWes. Tāpēc nekas nenotiks. Tā būs labāk, lai gan ne vieglāk. Nekad mūžā nebiju pieņēmusi tādu- ilgtermiņā pareizu lēmumu. Vai tas tā varētu būt, ak es beidzot esmu sākusi kaut mazliet domāt līdzi savām rīcībām? Tās būtu patīkamas pārmaiņas. Mazāk būtu jācieš- gan man, gan citiem cilvēkiem.

tu-tu-ru-tu_________tu-tu

2010-03-25T15:11:00.004+02:00

Baby I finally know what im going after
I'm learning to let in all the laughter
Holy Moley you´re so funnny
You Crack me up, you crack me up
Look out for dreams that keep returning
'Cause magic ain´t no hand-me-down yearning
You feel it, you want it, the way I want you babe

Traveling by choo-choo train
We know where we just don´t know when
Like some everlasting onion that I love

Never heard a better bad joke said outloud
You flip-flop and I wall out
Can you believe it I can´t believe it but it's true
You're giving eighty billion years of giggling
A whole new world to live in
But this one's real, this one's real, this one's real

Like some hog tied Kangaroos
You be one and I'll be one too
We play it goofy or we play it cool

Everything that happened
You know it don't mean a thing to us
'Cause so much is gonna happen
Because
You showed me a sunset overflowing
But who cares where it's going
As long as you're next to me

Tukuma sarkanias

2010-03-10T16:48:00.002+02:00

vakar biju Tukumā ar kolēģi. Apsekojām objektu, kur bija paredzēts piedalīties konkursā par projektēšanas un būvniecības procesa veikšanu bla bla. Pēc ilgās pastaigas ar mērriteni, mērlentu un stabu skaitīšanu, devāmies uz domi pēc paraksta. Un pēc tam ēst. Pirmo reizi biju sarkanajā krustā. Un pirmo reizi man pajautāja, kādus salātus gribu pie saviem "Griķi ar salātiem". Un netika izniekotas trīs karotes biešu salātu un kausiņš sīpolu-miltu mērces. Biju un joprojām esmu sajūsmā. Un manas pusdienas maksāja latu divdesmit. Tas ar tagad aktuāli. Un gaļa bija pilns šķīvis, ja kas.

a man normāli.

2010-03-02T11:00:00.002+02:00

viss ir nepareizi. man ir nepareiza uztvere. visu uzņemu nepareizi. man jau ir apnicis, ka vienmēr, kad jūtos slikti, tas notiek vienādi. pilnīgi viens un tas pats scenārijs.

sākšu mainīt jau kaut ko šodien.

Lauma teica, ka ja kaut ko vai kaut kādu grib, ir jācīnās, bet negribu būt nožēlojama.. (par vēlu jau laikam ir.) šobrīd laikam vienkārši jāgaida un jāskatās. man nav spēka cīnīties. jo īpaši tādēļ, ka mēģinot, visu tikai salaižu grīstē, jo pārējās tizlās emocijas jau nevar izslēgt, jo, redz, viņai tikai cīnīties tagad vajag.

esmu atsākusi lasīt grāmatas. par to paldies Žanetei vas. Vakar kā sāku, tā gandrīz pus grāmatu izskrēju cauri. Laiks pagāja nemanot. It īpaši jau tāda grāmata, kas samērā atbilst attiecīgajam manam stāvoklim.

Vēl jau pāris dienas intensīvi saņemos. Man ir jāuzraksta tas stāsts meiteņu grāmatai. Jābeidz klausīties "(500) days of summer" skaņu celiņš, jāsāk klausīties Sigur Ros, Mum, Hafdis Huld, Svavar Knutur un Hjaltalin un jāraksta. Es to jau redzu, bet nevaru vēl nosēsties.

un man patīk joga. lai gan nodarbībās man bieži šķiet, ka nevaru es to kāju tā aiz turiens aizlikt, bet kopumā sajūta ir laba. vismaz ir redzams progress.

Bija mums 6dien sacensības kāpšanā ar apakšējo drošināšanu. Es kopā ar Jurčiku startēju. Nožēlojami. Visvairāk es nevaru pārdzīvot to, ka, lai gan trenējos jau cik gadus, progresu nejūtu It kā varu kaut ko vairāk, bet kopumā, kaut vai skaņojos, cik pozitīvi gribu, nekādu ģeniālu panākumu man nav. Un ne jau par vietām ir runa. Es gribētu, lai varu pati sevi pārsteigt kādā reizē un pamēģināt un krist, nevis nobīties un kontrolēti atlaist rokas, pasakot Jurim, ka tālāk nevaru.

Vakar skatījos Nila bildes no Krievijas- palika tā forši. Patika sajūtai piemērotās krāsas/melnbaltums un visādas izplūdamības. Jauki. Viss tāds vecs un atbilstošs likās.

7dienas vakarā biju uz 5 ritmu dejas terapiju. Nevaru vēl neko par to pateikt. Klusums.

satiku 4 vidusskolas klases biedrenes. jauki. forši ieraudzīt cilvēkus izaugam. diez es ar tā izskatos? tāda saprātīgāka, mierīgāka (diez vai) un pieaugušāka?

Skola- šobrīd viss vienalga, izņemot dzelžbetona tiltu.

Lauris- Valmieras puika- man vakar lika pasmaidīt ar vēstuli no Londonas. Smieklīgi. Prasīju, kā viņam pa Valm, bet šis jau no oktobra tur. Un tādas jaukas lietas raksta. Interesējas. Lika justies labi. Paldies.

Ko tagad? Iešu Annai dāvināt krievu ķotku adītās šmotkas un neēst pusdienas. Nauda beigusies. Ha. Buržuja es.

2010-02-12T15:26:00.005+02:00

inga vakar man atraksta ziņu: "Forced my icelandic gay friend in Aarhus to listen to My Star. (viņiem ir īpašas attiecības ar Eirovīziju.. neiedomājami. Lielākā daļa zina par Latviju, bet ne jau Vairas vai līdzīgās krīzes dēļ- drīzāk Prātenieku, Busuļa vai Kažas dēļ..) Miss you darling! You r coming to imwe, right." Sākās kaut kāda sarakste.. Pēdējā īsziņā viņa raksta, ka mūsu kopīga draudzene no Slovēnijas Maja ir stāvoklī. Maja bija zvanījusi Klemensam, kad Inga viesojās pie viņa. Maja saka, ka dzerot, lai nosvinētu.. savu abortu.

Gan es tagad, gan Inga tad apstulbst.

Ēm. Kā tieši bija uz ko tādu bija jāreaģē?

Apsveicu?

Kaut kā nekas nenāk ārā.

2010-01-18T23:23:00.004+02:00

dzīve šobrīd ir pilnāka paradoksu kā parasti.
piemēram, man ļoti gribas lasīt, bet nedaru to. paņemu grāmatu, izlasu pirmās rindiņas un nolieku. gribas skriet. neskrienu. lai gan zinu, kādu kaifu tas sagādā. (nu, labi, tagad varētu vēl atrunāties ar aukstumu, bet tas tā vispārīgāk) kāpēc es vispār nedaru lietas, kuras man gribas darīt? gribas taču labi mācīties? gribas nodot visus skolas darbus laikā? gribas nevienu nepievilt?
gribas.
\\\
pēdējās pāris naktis redzu visādus dīvainus sapņus. visādi man apkārt esoši cilvēki pavisam ciās profesijās man visu ko stāsta. tad vēl citi cilvēki, uzdodas par viņu radiniekiem, lai gan es zinu, ka esmu viņus kur citur redzējusi.. tikai nevaru atminēties kur.
\\\
mans raudulības sensors ir nepareizi noregulēts, jo raudu kaut kādās sviestainās vietās, bet neraudu tad, kad vajadzētu un tas būtu tikai vēlams. kas tas ir?
\\\
nevaru sagaidīt, kad man būs savs stūrītis. drīzāk gan mērķēju un mazu, jauku dzīvoklīti kaut kur Āgenskalnā.. (: Tik tiešām nevaru sagaidīt. Man viss jau ir izdomāts, saplānots, izsapņots.
\\\
patiesībā viss tas ieprekšējais ir pilnīgs BS. Tam nav itin nekādas nozīmes.. es jūtos slikti. gribu visu ko atpakaļ. bet tā nedrīkst.

2009-12-23T15:09:00.003+02:00

sēžu darbā. ir svētku sajūta. bet sapratu, ka tā ir tikai tāda gaidīšanas sajūta. pašus svētkus nemaz negribas. ģimene prom, esmu mājās viena. tā jau forši, bet kaut kā skumjas paralēli visam iet. bet ta gaidīšanas sajūta ir stipra un patiesi pozitīvi noskaņojoša. kaut nu tāda viņa pieturētos ilgāk.

2009-11-16T11:45:00.005+02:00

Beidzot arī es sagaidīju. Garastāvoklis pilnīgi nekāds. Viss, ko pasaka līdzcilvēki liek iekšām vārīties un melnumam nākt ārā. Kaitina pastiprinātā ziņkāre un izzināt vēlme. Manuprāt, uzspīlētais pozitīvisms. Vārdi deminutīvā. Miltu izstrādājumi (smalkmaizītes, plātsmaizes, kūkas, keksi, tortes, pīrāgi un visi citi) un to patērētāji, kas ar baudu acīs izgaršo katru kumosu. Meiteņu meitenīgums puišu klātbūtnē (balss paaugstināšana, nevarība). Balss maiņa runājot pa telefonu. Mans ultra jūtīgais garastāvoklis, kas noved mani pie asarām jau runājot par.. kaut vai šķembu maisījumiem (wtf?).

un sākās viss ar koncertu, uz kuru bijām 6dien I Love You. Mūzika bija samērā kosmosīga. Elektriskā ģitāra, bungas un kontrabass. Cik sapratu, tā bija viena liela imorovizācija. Es nekad nevienā koncertā nebiju tik ļoti sajutusi kādu emciju caur sevi. Tas bija vienkārši grandiozi skumjākais koncerts, uz kādu esmu bijusi. Man gribējās raudāt, un brīžiem vajadzēja novērsties un aizvērt acis, lai nebūtu tik grūti. Nezinu, bet tajā mūzikā bija kaut kas tāds.. plosošs. Un tas galīgi ir izsitis mani no sliedēm. Tā lūk.

2009-11-13T01:45:00.001+02:00

es franču valodu mācījos trīs gadus un saprotu VISU

2009-11-09T22:50:00.006+02:00

dzeru karstvīnu. pilnīga ziemas smarža un sajūta visapkārt. arī tas, ka esmu ciemos piedod savu piparu. trīs lielas sveces uz gada smaržo. ar rokām jaukti salāti un pustumsa. tieši tā kā man vislabāk. un mūzika- īstā. (*)

man patīk piedzīvot sevi un citus pieaugam. krāsa pilnīgi pelēki kafijas smilšu gaiša. kā Andas gleznas.

kāpēc CITAS lietas nevar būt tik vienkāršas, līdzpastāvošas un tajā pašā laikā piepildoši ģeniālas?

paralēlā realitāte

2009-09-29T00:37:00.003+03:00

svētdien braucu uz teātri. ar mašīnu un viena pati. jā,tas ir slikti, bet es paņēmu stopētāju. viņš bija kaut kādā galīgi nesakarīgā vietā uz Jelgavas - Rīgas ceļa.
Viņš nesmaržo pēc puķēm. Viņam tikko palika 16 gadi, dzīvo 200m no Igaunijas Robežas netālu no pilsētas. Beidzis pamatskolu Valkā un gribēja mācīties Cēsīs tehnikumā, bet viss tā iegrozījās, ka nesanāca, nu, es jau pati zinot..
Puika ar māti strādājuši fermā par cūku barotājiem un uz abiem pelnījuši 10 latus nedēļā, līdz kādu brīdi atpakaļ, kad māte nokrita un tagad guļ slimnīcā. Puiku uzreiz izmeta no darba. Mājas īpašnieks pateica, ka, ja līdz pirmdienai nesagādāšot 30 latus, varot kravāties. Māte izstāstījusi, ka viņam ir vecmāmiņa pansionātā Aucē. Viņš piektdien aizstopējis līdz Aucei pēc naudas. Izrādījās, ka vecā mamma nomirusi pus gadu atpakaļ. Un radiniekiem nekas nav par to paziņots. Tā nu viņš tagad jau otro dienu stopē no Auces. Neejot necik labi. Visu nakti esot gājis cauri Jelgavai, neko ēdis neesot. Es viņam iedevu dažus mašīnā esošos ābolus.
Viņš ik pa brīdim stāsta, cik traki ir tur, pierobežā, laukos. Daudzi ir alkoholiķi, un naudas tik tiešām nav. Nē, tā, ka vispār nav! Es to it kā apzinos, bet, manuprāt, pati nespēju īsti aptvert. Un nevajadzētu nemaz tik daudz, lai kādam palīdzētu. Un nav nemaz jābrauc uz Valku. Ļoti daudz par to tagad domāju.

Rīgā pajautāju, vai zinā, kā tiks cauri pilsētai jo man jāsteidzas uz izrādi. Viņš stāsta, ka turpceļā esot stopējis apkārt Rīgai, jo bijis bail. Kad braucam pāri akmens tiltam, viņš saka, ka tas ir skaistākais Rīgas skats, kādu viņš ir redzējis, jo līdz šim ir bijis tikai autoostā. Izlaižu viņu pie tramvaja, iedodu vienīgos divus latus, kas makā un saku, lai tomēr nebrauc pa zaķi, kā plānojis un nopēr sev kaut nedaudz kaut ko ēdamu.
Izrāde tā- nekas paliekošs. Bet šitas gan.

2009-09-25T10:11:00.004+03:00

šorīt atnācu uz darbu un mums ir jauns priekšnieks. vakar jau sākās viņa invāzija blakus esošajā konteinerā. viņš saka labrīt, nevis čau. un uz viņa datora desktopa ir krūts, bet viņš esot zinošs.

gadās

2009-09-21T14:04:00.003+03:00

arī, ka darbs dod patiesu baudu. šodien bija viena no tām dienām. ierados vēlāk, jo nokavēju vilcienu. Bet tas nekas, neviens nedusmojās. Man patiešām bija ko darīt. Un šoreiz pat lietas, kas man sagādā gandarījumu- strādāju autocadā ar izpildshēmām. Teorētiski jau tas nav nekāds jautrais darbs, bet man ļoti patīk. Vismaz beidzot es varu izdarīt nevis ko tādu, ko kāds man ir uzticējis, jo man vienkārši nav ko darīt, bet gan tādēl, ka neviens cits nestrādā autocadā. un tas jūtas labi.
tad bija jaukas pusdienas ar darba biedriem rīgas piena kombināta ēdnīcā. (tur var nopirkt lētus piena produktus starp citu).
un tagad, pēc vēl 2h kaut kā darīšanas man atnesa plastmasas glāzi pilnu ar šampanieti, jo kādam no strādniekiem blakus esošajā vagoniņā esot kkādi svētki un viņi nevaros neatnest arī kaimiņiem. (: labi, ka es esmu palikusi vienīgā šeit.. un pēc kādas pus stundiņas esmu brīva šai dienai. patīk_patīk.

2009-09-17T18:08:00.004+03:00

izrādās, ka man tomēr patīk. lai arī cik visādas sajūtas mani nepārņem viscaur dienai, es vakarā jūtos apmierināta ar padarīto. vismaz manis izdarītais man šķiet svarīgs un kaut nedaudz palīdz kustināt lietas uz priekšu tajā vājprāta haosā, kas tur valda. labi, ka to neredz iedzīvotāji_parastie.

2009-09-15T13:23:00.004+03:00

vakar pirmā darba diena. un jau ar to man ir skaidrs, ka man riebjas strādāt no 8 līdz 17. organisms vienkārši pretojas. esmu tur nobijusi tikai vienu vienīgu dienu, bet man jau liekas, ka nekam vairāk nav laika. man nepārtraukti nāk miegs. protams, pie vainas arī ir tas, ka man 8ņos sākas gan darbs (trīs reizes nedēļā), gan skola (pārējās divas darba dienas). mani pat pārņēma sajūta, ka neatliks vairs laika mācībām, lai gan nekad neesmu bijusi nadzīga (Anna, es vēl saprotu par tā rokām no dibena, bet izskaidro man šito!?) uz laicīgo mācīšanos.. Cerams, tas ir tikai tāds pirmās dienas baiļu efekts un normāla organisma pretreakcija nepierasta, nevēlama rutīnas ritma sākumam. nesaprotu, kā cilvēki to var darīt visu mūžu. pilnīgi velk uz pārdomāšanu par to domu, ko izteicu savā darba intervijā, ka grasos savu dzīvi saistīt ar attiecīgo profesiju. vāks.

šī vakara kopsavilkums

2009-09-07T02:56:00.002+03:00

ar Juri braucām geocachingā pa un ap Jelgavu. Bija pavisam dīvaini, jo vēl galīgi nejūtos kā mājās un šādā stadijā apmeklēt dažādas ne tik populāras vietas Jelgavā šķiet vēl dīvaināk.

Sākām pie viena tilta, kur neko neatradām. Meklējām gan kādu stundu man liekas vai pat vairāk. Izložņājām, bet nesekmīgi.

Tad pie nākamā tilta. Likās, ka norādes it ļoti skaidras un nevajadzētu būt problēmām, BET vienā brīdī mēs attapāmies situācijā, kas tuvumā esošā kkāda loģistikas centra apsargs šāva gaisā. Es biju vienkārši šokā. Viņš nenormāli krieviski lamājās, teica, ka dabūsim svinu galvās, ka viņš mūs redzot ****. Tas bija tā samērā iespidīgi. Kopā viņš izšāva kādas 3 reizes. Tad Juris viņam teica, ka mums te ir uzdevums un gribam atrast punktu. Muskuļkalns riktīgi vēl nolamājās, ka viņš mums parādīšos punktu.. Viņš mūs tūliņ nošaušot. [viss krieviski] Mēs vēl gribējām turpināt meklēšanu pēc tam, kad tad psihopāts bija nopierinājies un aizgājis nostāk, bet izlēmām atgriezties gaismā. Samērā sirreāli.

Tad viens pavisam viegls punkts, ko atradām apmēram 2 minūšu laikā.

Tad viens interesants ar ripojošiem akmeņiem, klinšu kāpšanas elementiem (man mugurā bija kleita, bet viss noritēja ļoti veiksmīgi neskatoties uz to!) un lampiņu gaismu slēpšanu. Vismaz šo atradām.. Iekša bija arī ceļojoša monēta, ko paņēmām, lai ieliktu kādā citā vietā.

Tad atkal pilnīga neviksme. Nevarējām saprast, kā tas var būt, ka tieši mēs te kko nesaprotam vai neredzam. Visi atsauksmēs rakstījuši- viegli atradām, atminējām uzdevumu un atradām.. Mēs tā kā būtu kaut ko palaiduši garām skraidījām apkārt paceļot katru akmeni, kas uz zemes..

Tad turpinājām ar vēl viena punkta neatrašanu Lielupes krastā. Toties bija skaista un nepierasta leņķa skats uz pilsētu. Bija jāpakāpjas un Juris bīstami pietuvojās gaismai..

Tad neatradām "easy" punktu 2m virs zemes magnētiskajā stūrī, kas mūs arī satrieca. Viens vīrietis gāja garām, mēs ar lukturīšiem uz galvas rakājāmies pa vīteņiem, kas apslēpa sētu. Vinš paātrināja tempu un nervozi aizsteidzās prom. (:

Un tad pēdējais pazemojums, kad es tik tiešām pacēlu visus akmeņus, kas tajā vietā kustējās, un Juris palīda zem tiltiņa, kas pārlikts piemēslotajam grāvis, kur nav ūdens. Un tik un tā mēs neko neatradām. Lēmēti. Ar to arī mums bija gana.

Beigās izdomājām, ka vajadzēs pašiem izveidot punktu kādā vietā, ko var pārredzēt no mūsu mājām vai kā tamlīdzīgi, lai varam skatīties un priecāties, kā mūsējos atrod. Vai arī kā cīnās cilvēki. Bet jāuztaisa būs gan.

2009-08-24T02:46:00.011+03:00

bác, nav atkal laika rakstít, jo mums brauc pakal, lai vestu uz stopésanas vietu, bet vienu teikumu pie katras jau paspésu..

te sákás músu celojums. juka melna baznícina, kas izskatíjás un péc izmériem bija tik pat ká miniatúra. blakus lavas pludmale. táda kosi melna, bet apaugusi ar kosi oranzam algém.. sie Islandes kontrasti. (Buðir)
bazalta kolonnas ir párnémusas so zemi. vinas ir visur. un uz vinu gamiem dzívo putni. (Arnarstapi)

skatíjámies kaijas, kas tur dzívo. bija vairákas tádas arkas. soma jau spiez plecus, kaut noieti tikai varbús 600m. (Arnarstapi)

Anna kápj kráterí, kas beigás izrádíjás pilnígi nekáds, tápéc nav bilzu. Foná vr redzét sveicieti (melnajá jaká), kas mús veda. Vinam businá pie griestiem bija Milkas govs áda.

Tátad, sis ir vecákais metála kugis Islandé. Búvéts 1912. gadá Norvégijá. Tagad stáv krastá Ósafjörður galá, kur arí guléjám kádas mazas kalnu búdinas piebraucamajá celá, kur naktí atbrauca ípasnieki un par mums sméjás. Bet no ríta viens no viniem (írs) mús pamodinája ar tekstu: good morning! would yoou like to have a cup of tee? un, kad es atvéru telti, tur vins bija ar 2 krúzítém rokás.. jauka iepazísanás.

tas bija saulriets_neizmirstamais.

já, já..

te més stopéjám abos virzienos, jo sáka zust ceríba, ka uz Islandes R punktu káds vispár brauks.. vai arí no turienes. bet més vismaz sarakstíj´m pastkartes.. (: bilde jau nu labá..

un tad més tur romér tikám. Látrabjarg!!! un es vájprátá priecájos par vienu no 3 tur vél esosajiem puffiniem.. tie duriki néma un aizlidoja pirms més ieradámies.

un klintis augstákajás vietás pat 300m.

kártéjais ára baseins. silts, silts. bet te véjs bija tik stiprs, ka més sédéjám aiz gérbtuvém un skatíjámies, kad brauks vienigá masína sajá vakará, kas mús arí panéma.

dívaina éstuve siltumnícá, kur varéja nopirks visu nepieciesamo sadzívei.
rekláma siltumnícas logá. bija arí burgeris..

un tad páris dienas bez bildém, jo neko ísti nevaréja redzét.. bija mákoni.. un lietus un véjs vájprátígs. un kalnos sasniga sniegs.. bet 6diená Reykjavíká bija kultúras festiváls.

skauti. tas var notikt tikai Islandé. Pasá Reykjavíjas centrá..

mhm. skaties un izbaudi. (tas vakará koncertá, neviena no mums nezina, ká tá bilde tapa. es vismaz, né.. lai gan més pat nedzérám neko.) un pécák bija pirmá ugunosana maná múzá, kas man tá pa ístam patika. tas bija tiktiesám baudámi. (vini te ir mazliet traki uz ugunosanám.)
tá lúk. sodien dodamies uz ziemeliem. gaidiet vél..

naakamaa pietura: peec pieprasiijuma

2009-08-17T18:32:00.011+03:00

annas apraksts par 3dienu gaajienu Landmannalaugar - Pórsmork seit
neliels vizuaalais ieskats:

2009-08-10T14:44:00.002+03:00

par to, ká mums ar Annu gája tajá bárá:

Annas saceréjums

2009-08-09T18:55:00.005+03:00

péc ípasa pieprasíjuma ievietojam (es un anna, jo viss notiek zem stingras cenzúras) kleitu bildi. nácás izveidot jaunu sodien, jo Kráns originálo pazudinája. Sajá bildé nevar redzét skaistos kalnus, kas ir foná, pirmajá bildé tos, protams varéja redzet, bet tápéc jau tas ir Kráns..

Tátad-

2009-08-08T19:12:00.009+03:00

nu, ja. visu laiku meegginu sannemties uzrakstiit, bet te tas ir paaraak gruuti. nav laika. (un laikam beigsu rakstit ar dubultajiem burtiem garumzimju vietas, jo tas panem parak daudz pulu, jo, nemot vera manu paris_jomu_perfekcionismu, viss japarlasa un jaizlabo.. negribu. cerams, ka vares kko saprast.)

tátad- Anna ir seit.
atkláti sakot, pirmás dienas bija saméra saspringtas. es konstanti nervozéju par to, ka vinai nepatiks mani draugi. Ka mani draugi runás visádas jélíbas un es Annai vairs nepatiksu, jo vina domás ´ar kádiem tá te ir sapinusies, losene´.. Arí par to, ka, nemot vera, ka vairaki no viniem atstáj Islandi tikai ap 10.augustu un es gribu pavadít ar viniem péc iespéjas ilgáku laiku (jo vinus redzu tikai páris reizes gadá), Annai bús jápavada ar nepazístamiem, pilnígi citádákiem cilvékiem viss tas laiks. Pret vinas gribu vilku vinu lídzi, jo nekádas citas iespéjas jau ísti nav. Vina seit nevienu citu nepazíst, es vinu uz sito auksto pasaules nostúri atvilku, zinot, ka vinai jau Latvijas vasaras nav par karstu. Un tá ir mana vaina, ka es par to nepadomáju átrák, kad teicu vinai datumus, kuros jáperk biletes. blá blá, es jau sevi vainot máku, it ípasi tá, lai tas izklausás tá, it ká es to visu briesmígi nozélotu, baigá hitrá beibe.
Bet
galu galá esmu prieciga. Par to, ka Anna vinus satika. Par to, ka vina redz mani starp viniem. Vismaz beidzot káds no manéjiem redz, ka es vinus neesmu izdomájusi. Redz to, no ká daudzas lietas es tik loti gribétu aizvest lídzi..

Péc trís dienu pilnígas nedélas nogales sajútas, kad katru vakaru ir ballíte un katrs ríts sákas agrákais ap 12tiem, devámies 3 dienu izbrauciená ar masínám. Apskatíjam páris MUST SEE in Iceland. Geizeris un Gulfoss, visádi citi údenskritumi. Skatijamies to vietu, kur no ledája lúzt nost milzu gabali, tad pat lídz 20 gadus peld milzígá ezerá un tad kkad ronu un puntnu pavadíti iet peldéties júrá. Zél tikai, ka bija suna laiks un nevaréja neko redzét un lija lietus un viss par ko es varéju padomát bija sédesana masiná vai kafejnícá un karsta sokoláde. Bet més tur noteikti búsim vélreiz. Un tad spídes saule. Es Annai tá ká apsolíju.

Tad atkal galvaspilsétá. Dazi citi man pazístami atbrauca, citi atkal devás projám..

___
Atlávos visádás tádas darbíbas, ko májás nekad neizveiktu. Anna bija ká táds parbaudíjums, vai man izdosies turpinát iesaktás izmainas májás. Jo vina ir májas. Un es gribétu domát, ka man izdevás un izdosies. Es jau nopirku kleitu. Un gribu ar to staigát visu laiku.

Anna arí nopirka kleitu. Skaistu, skaistu baltu, smalki adítu garrokainu nedaudz iesvítrainu kleitu. Iedomájaties Annu skaistá kleitá un tad sareiziniet ar 7,5 un tad iegúsiet to, kas ir ísteníba. Protams, savu dara ari vinas neparasti tumsais iedegums, kas nedaudz atgæadina meiteníti no graustu miljonára. __ Un vél vina nopirka skaistáko kreklinu simpus Gibraltáram. Un vinai nekas no tá nav par lielu un man par to milzígs prieks.

Nedaudz prátu jauc músu jauká celabiedra- fotoaparáta- nejaukás izdaríbas sadarbíbá ar vietéjiem datoriem. Pirmais jau bija tas, ka neviens no datoriem vinu neatpazina un kad beidzot tomér viens atpazina, nepietika vietas, tad beigás izrádíjás, ka visas bildes ir automátiski no focuka izdzéstas un tikai dala ir datorá. Anna vinu nosauca par kránu (protams, tas originálá bija domáts kráms, bet es párklausíjos). Vél tur figuréja mulkis un páris citi vieglie lamu várdi. Bet, nu, bija jau arí pelníjis. Visas músu vakardienas Reykjavíkas bijdítes, un vél citas pirms tam uznemtás ir pazudusas. Bet gan aju uztaisísim jaunas.

___
Nemot véra manu patreizéjo stávokli un drosmes pársátinájumu organismá, izvértu vairákas vienkársi vájprátígi neértas sarunas. Bríziem likás, ka es un/vai Anna zaudésim samanu. Soreiz tá bija vina, kas raudája. Es ká parasti nezinaju, kur likties, jo esmu nelietojama mierinátája. Árá nák tikai kkádi truli joki. To reizi més tá arí neesam lídz galam izrunajusas. Es vinu aizvedu májás, pati aizbraucu downtown,
mani santázas rezultátá ieterpa kleitá un spídígos legingos, uzlika nedaudz kosmétiku un gájám dejot. Bet es arí lávos. un man patika. sen nebiju tik labi jutusies. labi un sieviskígi. varétu pat drosi teikt pievilcígi. vecriga, gaidi, es jau náku. (muahaha).

Fakts- uz vienas kronas monétas ir kkas loti lídzígs músu lasim (misters internets saka, ka tá esot menca. nu, nezinu gan..), bet smiekligi. Un viniem vispár uz monétám ir tikai zivis. Un viens krabis. Bet tá ká man naudas vairs nav, to man vairs neredzét.

Islandiesu planosana ir vienkarsi briesmiga. Un trakákais ir, ka es nespéju neko pretí padarít. Jau vairák ká nedélu méginu no Viggas dabút kápsanas ekipéjumu, jo pati lídz neko nepanému, jo man teicás iedot. Bet tas sák izskatítites neiespéjami. Vina tikai atliek piezvanísanu kkádiem saviem cilvékiem uz nákamo dienu un tad atkal uz nákamo. It ká tas prasítu 2 stundas kádam piezvaít un vienkársi pajautát.. Bá. Tá bija arí nometné. Jútos ´loti vainíga Annas prieksá, vina visu laiku saka, ka nevar vairs nosédét uz vientas. Un es vinai piekrítu, bet man ir kkádi traucékli. Jápadomá, ká to izmainít.

Tagad sézam Ingas májá, esam divas vien jau otro dienu, jo Inga aizbrauca ar páréjiem uz kázám, bet vinas vecáki un brális kkádá celojumá. Tad nu mums ir mája, masína, pludmale, gulbji, kaijas, píles un zosis. Lievenis, milzígs logs virtuvé, kas darbojas ká televizors, kur var vérot dalu pilsétas un kalnus tálumá. Klausámies skaistu múzicinu. Es iespéjams esmu slima ar cúku gripu pateicoties páris saprátígiem Islandiesiem, kas vazájas apkárt slimi. Sodien apédu 4 daivinas kiploka, daudz medu, dzéru téju, apelsínu sulu un daudz údeni. Anna par mani loti labi rúpéjas. Um mums kopá ir jautri. Vismaz man tá liekas.

Bet jebkurá gadíjumá. Domáju, ka 1dien més pazúdam. No Reykjavíkas. Un tad jau redzés, ká mums tur bús ar tiem ierakstiem.
Man ir prakstiski beigusies legálá nauda, kas bija táds, ká nedaudz pársteigums, bet tomér samérá paredzama lieta, zinot sevi. Ir tagad emerdzensí nauda, bet negribu to térét. Sarunájám ést kérpjus, jo zinám visádas receptes no LV. Un ir visádas griku putras lídzi. Gan jau viss bús kedás. Vismaz varésim nomest ar alu uznemtos kilogramus.

Sai reizei pietiks. Man vácelíté vél ir stásts par vakardienas Viggas grupas uzstásanos pabá, bet tam vajadzés daudz laika, to rít.
Párlasít negrasos, piedodiet par saraustíto saturu.

2009-07-31T01:18:00.004+03:00

taatad. esmu islandee. nu jau kaadu laiku pa iistam. kopss 19. juulija. viss ir izveerties tik labi, ka nebiju tik labi gaidiijusi. jau lidostaa satiku savu bijusso, kas bija patiesais iemesls, kaapeec pieteicos braukt uz nometni pirms tam, kad vinnss pateica, lai "nedomaaju, ak starp mums kaut kas veel vareetu buut". fak. bet es jau esmu sameeraa lepna buutne savaa dzillaakajaa buutiibaa.

(kaa var nojaust ssii buus taada sameeraa atklaata zinna- man vienkaarsshi ir apnicis, ka ar saviem labaakajiem nevaru runaat par taam teemaam, kas ssobriid mani visvairaak ccakaree)

taapeec neatteicos no sevis passas dotaas iespeejas un velku sev liidzi arii citus.

bailes un paarvaramas lietas saakaas jau lidostaa- satiku. muusu reisi ielidoja visai liidziigos laikos un abiem biaj viena mantu lenta. ironija pironija. taa nu sanneemu visu savu drosmi un gaaju klaat. tagad, skatoties atpakall, tiessaam sev liekos lloti netipiski drosmiiga, jo aizbraucu uz turieni viena no latvijas, pazinu praktiski tikai vinnu un teoreetiski arii paaris vinna draugus, ko biju satikusi. un lidostaa vinni visi bija tur. un es viena pati gaaju klaat un sasveicinaajos. man likaas, ka viss pasaules karstums ir sakaapis manii un koncentreejas tiesi sejas apviduu. bet es to izdatiiju. un vinnss bija ssokaa, jo, pirmkaart bija domaajis, ka satiks mani tikai passaa nometnee, otrkaart, sakaraa ar to, ka es taa vienkaarssi piegaaju. agraak es taa nevareetu. tas tiesa.
sagaidiijaam somas un devaamies aaraa. muus sagaidiija Inga, Islandiessu meitene, kas vinnu miil. bet vinni ir tikai lloti labi draugi. taada saspiileeta situaacija. vinna ir vienkaarssi neaprakstaama.
kad tikaamies pirmo reizi, mees bijaam kopaa un vinna sameeraa maaksliigi meegginaaja sadraudzeeties (bet pilniigi tiiru sirdi, bez jebkaadiem llauniem noluukiem). un man tas likaas vienkaarssi vaajpraatiigi diivaini. vinna mani ievilka tualetee, un kameer pati ccuraaja, staastiija, ka es vinnai lloti patiiku un, visaadas labas lietas par mani.. es raudaaju. vinnss visu paarprata un aizsuutiija Ingu prom. tagad smiekliigi leikas. bet es biju uz vinnu greizsirdiiga visu laiku, ko bijaam kopaa. vinna ir neaprakstaami unikaala. ceru, ka annai vinna patiks.

ssii bija muusu otraa tikssanaas peec taa pasaakuma Vaacijaa. un vinna panneema mani kopaa ar visiem no Austrijas atbraukussajiem pie sevis uz maajaam, lai kopaa ar visu vinnas klanu baudiitu jauku barbekjuu kaadaa no Reikjavikas prieksspilseetaam maajaa juuras krastaa. tajaa passaa laikaa paareejie daliibnieki un briivpraatiigie devaas uz skolaam, lai tur pavadiitu nakti un naakamajaa dienaa dotos uz nometnes atklaassanas vietu pioe universitaates eekas. un tad taalaak un nometnes norises vietu. viss bija taa nedaudz neveikli. es tiku ielikta prieksseejaa seedeklii blakus vinnai. visi bija lloti draudziigi, mees abi- atturiigi.

taa kaa pievienojos neplaanoti, bija jaadala gultas. es guleeju ar Ingu vienaa. mees pus nakti ar partraukumiem runaajaam. par vinnu, protams. par to, kaapeec viss ir taa, kaa tas ir, ka vinnss izveeleejaas mani, ka mees esam sabojaatas un nekad vairs nevareesim artast mieru, jo saliidzinaassana ir neizbeegama. es atkal raudaaju.

un tad uz nometni. leenaam saaku iedraudzeeties ar paareejiem Austriessiem tuvaak, jo mums kopaa jaavada nodarbiibas. beigu beigaas tas izveertaas par daudzaam vienkaarssi neaprakstaamaam attieciibaam. kau mani draugi vereetu vairaak liidzinaaties ssiem cilveekiem uztveres, atveertuma, atklaatuma zinnaa. negribu, ka to uztver kaa negatiivu lietu. man vienkaarssi tik lloti patiik justies taa, kaa es juutos starp vineim, kopaa ar vinniem. man ir plaans, kaa meegginaat ko mainiit, bet tad jau redzeesim, kaa tas izveertiisies.

islandiessi ir skaisti. runaa, ka iemesls ir tas, ka vinni kuggojot apkaart visur nolaupiija skaistaakaas sievietes un veda sev liidzi. mees izdomaajaam, ka tie dazzi iznneemumi, kas ir ne elpu aizraujossi skaisti ir izskaidrojami ar saakotneejo vikingu viiriessu ne vienmeeriigo skaistumu. (meh meh)
mees daudz runaajaam. teelojaam gruupijas nometnes org komitejas skaistajiem vikingu varonniem. (viss, protams, angliski izklausaas dabiskaak) konstants flirts ir neizbeegams. to nevar kontroleet.

vairaakas reizes izrunaajos ar vinnu. nekad nebuutu ticeejusi, ka speetu ar vinnu peec taada nobeiguma veel runaat, pavadiit kopaa laiku, dejot, aardiities, guleet 4vietiigaa teltii 10 cilveeku ccupaa un aakstiities kaa parasti. bet es varu. un tas konstanti vairs nesaap. zinaataaji saka, ka vinna jaunaa draudzene no slovaakijas ir lloti jauka. un es tam ticu. un man ir prieks. domaaju, ka fakts, ka vinss jau oktobrii paarcellas uz Llubllinu, daudz ko izsaka.

esmu ieguvusi praktiski dviinnu maasu nometnee. mums vienkaarssi saskan. un man patiik, ka varu iet klaat un izraadiit savu patikssanu cilveekiem, teikt, ko domaaju vispatiesaakajaa veidaa.. un mans jaukais Norveeggu vikings, kas par mani ruupeejas kaa par mazo maasu. un veel un veel.

un daba. par to es vispaar nevaru. man truukst vaardu. un vieteejie. vinni reti kad sleedz ciet massiinas. atliek tikai apbriinot un ilgoties. bet negribas teereet laiku. gribas visu izdziivot. es gribeetu te padziivot. pilniigi raudiens naak.

man ir bail, ka mainiisos, kad anna atbrauks. ka ieiessu atpakall savaa nedrossajaa stadijaa. bet tad jau redzees.

bet gaidu gan es vinnu. gribu visu paraadiit, kopaa izdziivot. mums tomeer kaut kaa saskan.

beigu beigaas sanaaca taada lubenes tipa eseja par manu gariigo staavokli. visu gan es neizstaastiiju. uztreiz nevar taa cilveekus satriekt. pati veel neticu tam, kas te notiek. ssii zeme mani maina. un man ir taads prieks par piedziivoto, nnemot veeraa, ka viss te tikai veel saakas. nezinu, kaa buus ar tiem ierakstiem, mad, centiissos. bet tad jau redzees. raksties zinnas. riktiigi forssa sdajuuta sanemt. kaut gan ne vienmeer varu atbildeet. liidz veelaakam. eju dzert alu un skatiities 70.gadu fotograafiju graamatu, ko man iedeva Ingas mamma. (nometne jau ir beigusies, tagad dziivojamies te. paarsvaraa visi aizbrauks kaut kad peec nedeellas)

2009-07-19T00:39:00.004+03:00

man ir TĀDS stress.. jau kuro reizi izpakoju savu somu, mēģinot atrast tajā ko šaušalīgi smagu un tādu, kas tur galīgi neiederētos un man nebūtu vajadzīgs, piemēram, milzīgu svina fēnu. un tur tiktiešām nekā lieka nav. sāku jau izmest visādas vajadzīgas lietas, kuras teorētiski varētu aizstāt ar citām. lūk, tas man besī.

izrādās, ka manai domai, ka divu dienu pasākuma soma ir vienlīdzīga ar mēneša pēc izmēriem, tomēr nav lemts būt patiesai. ja nu vienīgi pieliekot zvaigznīti ar tekstu, ka komforta līmeņi krasi atšķiras..

pirmseksāmena dienā

2009-06-25T10:49:00.004+03:00

šis padara mazoglekļa un leģēto tēraudu kaut nedaudz panesamu. kaut es būtu sākusi mācīties ātrāk. tagad, kad man nav laika, ir parādījusies patiesa interese un vēlme lasīt vairāk. kur ir sakarība?

Kusties

2009-06-15T09:56:00.002+03:00

Lielvārdes biezpienmājiņa.

Kamīns, vīns un divas vājprāta smieklu krampjiem sejās dejo pie pavisam skaļa Move.

2009-06-09T22:45:00.000+03:00

2009-06-03T01:47:00.001+03:00

2009-05-28T01:23:00.001+03:00

robin

tīrakā lauksaimniecība

2009-05-17T01:29:00.020+03:00

katram savu dārznieku.

2009-05-15T19:32:00.003+03:00

neaprakstāms prieks laužas ārā par spīti.

krampji, krampji. par spīti.

man garšo

2009-04-30T18:44:00.001+03:00

piens un brokastu pārslas

"maitene, kas nāk

2009-04-24T00:39:00.003+03:00

no lētām zviedru filmām.."

es šodien biju gavenajā lomā filmā "Les misérables".

viena no retajām lietām, kas manu dienu uztaisīja bija:

jeb armijas dienas parāde Teherānā. Sniegacilvēki vasaras kažokos.

"Belsize Park (nearest underground station to Pax Lodge):

2009-04-19T01:14:00.005+03:00

Turn right at the station and walk to the traffic lights with the churches on either side of the road. Turn left and follow the red church around the corner to Lyndhurs Road. It is approximately a 10 minute walk from the underground station."

Tā tas šorīt sākās. Nu, pa vidu bija vēl pārsēšanās. Nebūtu jau reāli, ja varētu aizbraukt nepārsēžoties. Pa dienu bija visāda sevis morāla spīdzināšana runājot par "finding your true potential and developing it.." un vēl visādām smagām lietām. Jā, jūs domājat pareizi- tas tik tiešām bija ļoti vērtīgi un labi, tikai es nespēju to atzīt un pataisu visu vai nu ironisku, vai kaut kā tā, galvenais ne patiesu.

BET

Pēc vakariņām bija jātiekas ārā, kas mani ļoti iepriecināja, jo tā sēdēšana un domāšana mani jau bija padarījusi traku. Pusceļā izrādās, ka mēs ejam uz baznīcu. Vienu no tām, kas ceļa aprakstā. aizraujoši. (jā, man tagad patīk baznīcas. tas ir mana pirmā apņemšanās manā pašizmaiņu plānā, nemaz nesmīkņā. man tagad patīk mājas un visādi kultūras objekti.)

izrāvums no konteksta, lai varētu saprast kontekstu:

pirms vakariņām mums parādīja kaut kādu dīvainu prezentāciju ar ~6 slaidiem, kur mūsu tēma bija parādīta iepīta Nārnijas hroniku pirmās daļas stāstā. Es tā arī paliku nesapratusi, kas tas bija par sviestu.

izrādās, ka tā nemaz nav baznīca kā baznīca. iekšā ir teātris. ēka bija vienkārši elpu atņemoša. mazu gaišu ķieģelīšu mūrējums. arkas, velves, skaistas cakas. bet visas jumta konstrukciajs no koka. arī velves. milzīgas velves. un pagrabstāvā eiroremonta točas. (: galīgi gaumīgi. altāra vieta ir aizmugures kulises. un, uzmini, nu, kadu izrādi rāda? Nārnijas hronikas. vareni. un tas vēl nav viss. tas izrādās ir tāds kā pus mūzikls. (nezinu, kā to pareizi sauc..) un aslans ir mulats as blondiem drediem. dzied gan labi. un viņš tiešām taisa maģiju. man likās, ka bija nedaudz par ilgu. bet beigās bija labi. negaidīti.

pa vidu vēl uzzināju, ka mēs neesam vienīgie, kam mormoņi uzdarbojas. arī itālijā ir tāda pati problēma.

saruna atpakaļceļā:

Sara (IT): this other red church has really unusual shape. it is for sure not like any other church i have seen. there are those weird unsimetrical towers..

Maija (es): indeed. i didn't notice that before. hmm. bizarre.

Susane (USA): yes, it does. but i heard there is a recording studio in it.

Maija (es): oho. that is interesting. and the other one is a theater. neat.

Susane (USA): And they say almost half of the Mamma Mia has been recorded there..

Sara (IT): well that is defiantly better than inventing a new religion.

nezinu, kā citiem, man patika.

2009-04-17T01:17:00.000+03:00

Sleeping Sickness

2009-04-17T00:44:00.003+03:00

man ir riktīgi skumji. likās, ka esmu kaut kādā līmenī savu nožēlojamību pārvarējusi, uzvarējusi un tikusi nākamajā līmenī, bet izrādās, te bija kaut kāds caurums, kurā iekrītot, nonāk atkal sākumā. dažreiz man arī gribētos būt spējīgai vemt no šitādām lietām. bet tad atkal, nē. tagad pat ārēji vairs nevaru relatīvo pozitīvismu izstarot. vairs nevaru paturēt visu iekšā, man ir slikti.

bail pietuvoties robežai, kad viss paliek vienalga. Anete šodien par to ieminējās, un es, vēlāk par to domājot, jutos kā karstu tēju iedzērusi.

f*k.

šodien atklāju, ka

2009-04-09T10:52:00.005+03:00

kopš pamatskolas nekas daudz manā raksturā mainījies nav. kā es nokļuvu pie šī ģeniālā secinājuma?

mēģinot novērst domas no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic skolai, izdomāju kartot galda atvilkni. Tur sakrājušies visādi galīgi veci loriņi (to skaitā visu 4 gadu mākslas skolas ik mēneša maksājumu kvītis un citi vitāli svarīgi manas dzīves pierādījumi). Un tam visam pa vidu iznira sarkana aploksne, kurā iekšā izrādās ir mazas garenas lapiņas ar manu 9. klases biedru domām par mani. Viss, protams, ir noticis anonīmi, bet vairumam lapiņu ar zīmulīti manā rokrakstā pierakstīti klāt iespējamie vaininieki.. Tad nu, lūk, pāris citāti:

"Gudra, ne īpaši inteliģenta. Bieži sāpina citus cilvēkus, kritizē tos. Lien tur, kur nevajag. Dažreiz jautra, dažreiz ne ar vienu nerunā. Nevar saprast. Nav prognozējama." /Liene Upeniece/

(rakstīts drukātiem burtiem, lai nevarētu pazīt rokrakstu. neizdevās..)

"TĒLO NO SEVIS KAUT KO TIKAI PATI NEZIN KO. DAŽREIZ IR NECIEŠAMA, BET AR VIŅU DRAUDZĒTIES VAR." /Andris Vējkipters/

"Nekad nevar saprast, ko viņa dara un ko viņa grib. Šad tad jumts viņai aizbrauc... Bet citreiz gudras un prātīgas lietas dara." /Reinis Gžibovskis/

!!!

"Interesants, radošs cilvēks, aktīvs, ar saviem uzskatiem, viedokli. Grūti mainīt domas par citiem cilvēkiem, ja pati par to nav pārliecinājusies.(šis nosvītrots) Jautra, patīkama, ja labs garastāvoklis, citādi- nelietojama, nejauka." /Agita Berga/

"SAMĒRĀ AKTĪVA, MAZLIET SAVĀDA, BET TAS NAV MĪNUSS." /Uldis Frančenko/

"Ar viņu kopā ir interesanti, paskaidro, kādu mācību, ja nesaprot pats." /nezināms/

"Lecīga. Brīžiem kaitinoša. Nepatīk tas, ka bieži traucē stundas un vēlas, nepārtraukti būt visu uzmanības centrā. Egoistiska. Ar Maiju kā ar bitēm." /nezināms/

"Iedomīga. Bieži aizvaino citus. Reizēm draudzīga. Bet tikai reizēm." /nezināms/

"Maijai patīk būt uzmanības centrā. Gudra, bet slinka." /nezināms/

"Vispār graudzīgs cilvēks ar ko ir patīkami parunāt par kaut ko. Tikai šad tad nav garastāvokļa- tad gan ir vāks!" /Rita Dehnika/

Pārējie aprobežojas ar tādiem izteicieniem kā

savdabīga
interesanta
dīvaina
savāda
jautra
jauka
lā lā lā..

Vareni. Man tā uzlabojās garastāvoklis.

Tagad, ierakstot savus vārdus gūglē, ļautiņi varēs atrast šitādas jaukas lietas, ko teikuši 9. klasē..

2009-04-03T23:40:00.000+03:00

rīt būs laba diena labai dienai!

2009-04-01T15:18:00.000+03:00

vakar, stāvot uz Brīvības ielas pie transporta kartiņu būdiņas, man klāt pienāca tante, kam mugurā bija Annas zaļās "ādas" somas izskata mētelis. nespēju nesajūsmināties. žēl, ka man tāda bēniņos nav- varētu kādam uzdāvinat..

"atpakaļ pie ābeces"

2009-04-01T01:40:00.000+03:00

uzticība
http://www.youtube.com/watch?v=SGTDRztaCCw

2009-03-26T00:28:00.003+02:00

jauki plāni, ko pagaidām zina tikai pāris cilvēku ir ļoti pozitīvi motivējoši un visādas negācijas aizmirst palīdzoši.

2009-03-23T21:30:00.006+02:00

kaut kā dīvaini. mēģināju jau veselu nedēļu šeit kaut ko ierakstīt, bet mani nelaida iekšā. vienu brīdi pilnīgi dusmīga paliku. bija daudz ko teikt laikam.

vienreiz, kad nesen braucu vilcienā no jelgavas uz rīgu. bija viena no tām dažām skaistajām dienām kaut kur pagājušajā nedēļā, kad saule nostaļģiski spīd pa vilciena logu un tā vien gribās aizvērt acis un sildīt seju, gremdējoties jaukās atmiņās un cenšoties neraustīt plakstiņus kad sauli aizsedz koki. pāri ejai sēdēja sieviete. pēc kāda brīža viņa izvlka nelielu, plānu celofāna kulīti. tā bija pilna ar maizes šķēlīšu pusītēm. pārsvarā baltmaizes, bet bja arī melnās. tad viņa sāka pa vienai tās plēst mazos gabaliņos. tā kā zupas grauzdiņu izmērā. un es nespēju neskatīties. sajutos tā lūrīgi. bet nevareju atraut ne aci. līdz viņa bija pabeigusi. man bija jāredz, ko viņa darīs tālāk.

viņa mierīgi ielika maisiņu somā. tad izvilka grāmatu un turpināja beukt vilcienā it kā nekas nebūtu bijis. it kā viņa tikko būtu vienkārši, piemēram, lasījusi avīzi.

vai redzat vājprāta sajūsmas skatienu manās acīs?

varbūt viņa tiešām bija pavāre.

2009-03-06T11:28:00.002+02:00

vakar atkal viss izklausījās pēc kantrī. tā jau bija kādu nedēļu atpakaļ. klausījos kaut kādu it kā parastu mūziku, bet nezin kāpēc pie visa gribējās teikt, ka tas taču ir riktīgs kantrī. varbūt es vienkārši nezinu, kas tas tāds īsti ir.. un tad vakar ieslēdzu tēvē, lai fonā būtu kaut kāds troksnis. un atkal- kantrī.

labākais bija tas, ka pēcāk, kad pārraide jau gāja uz beigām, atklājās, ka es skatījos nedēļas kantrī mūzikas top 10. paradokss-šmaradokss.

2009-02-18T20:37:00.003+02:00

šodienas salātu rezultāts:

agonija- prieka lēkme (skaidrojošā vārdnīca piedāvāja arī tādus variantus, kā pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums)

žagonija- žagu izraisīta prieka lēkme

požagonija- pozitīva žagu izraisīta prieka lēkme

zostirpas un āda

2009-02-01T13:09:00.001+02:00

Saldu dusu visiem maziem latvju bērniem,
Izkaisītiem pieaugušo pasaulē.
No Rietumaustrālijas līdz Ziemeļkanādai,
No Riodežaneiro līdz pat Rīgas jūrmalai. 2X

Viena saule, tas pats mēness,
Visiem viena tēvu valodiņ`. 2X

Lai visskaistākie no sapņiem, kādus redziet,
Vienā dienā īstenībā pārvēršas.
No Rietummičiganas līdz Ziemeļanglijai,
No Sanfrancisko līča līdz pat Rīgas jūrmalai.

Viena saule, tas pats mēness ...

2009-01-30T01:24:00.004+02:00

nevaru saprast, vai ņemu lietas pārāk nopietni, vai pārāk nenopietni. un tas mani biedē.
pāris vakarus atpakaļ es tā nobijos no vienas domas, ka nevarēju pus nakti aizmigt. es guļu, domāju un tas mani iedzen izmisumā. tādā, kas rauj krūšu kurvi uz pusēm. liek gribēt darīt jebko, pat visādas tādas stulbas un trakas lietas, ko normāli nekad nedarītu, lai tikai mēģinātu domāt par ko citu. tāda sajūta, ka varētu skriet līdz sasniegt gaismas ātrumu un saplūst ar visumu, lai tikai sajūta pamet mani. tāds galīgs, liktenīgs izmisums. vājprāta bailes..
nemaz nezinu, kā to aprakstīt.

es negribu būt viena. man tagad uz kādu laiku ir bail no manas līdz šim vienas no mīļākajām nodarbēm- tīrasiņu domāšanas. es tā izbaudīju šo procesu visas reizes līdz šim. pagalam.
pagalam mans jau tā relatīvais, kroplais miers.

vakardiena nebija galīgi zemē metama

2009-01-20T00:37:00.004+02:00

tātad- dienu esmu nodzīvojusi vērtīgi. pabeidzu dažas lietas skolai. bet tas tā. nevienu tas tā pat toč neinteresē, izņemot mani, manus vecākus un vēl pāris frīkus.
iepazīstināju Laumu ar LBN telpām un ģenerālajiem noteikumiem. Man tik ļoti tur patīk- visas tās vecās uzpariktes, kas pirms kāda laika vēl kalpoja kā, piemēram, numuriņu aparāts, kurā vienlaicīgi uz "'displeja" ir kādi 30_pāri cipariņi, un aiz vajadzīgā tiek iedegta spuldzīte. Es tikai nevarēju saprast, vai tik tiešām rindas ir bijušas tik mazas? vai kā viņi tika galā ar problēmu, ja atnāca 50 cilvēki..? Bet, nu labi.
Vēl burvību piedod čīkstošās durvis lasītavās, visur esošās ne īpaši klusās parketa grības, smarža.. Tā smarža ir vienkārši.. un bibliotēkas tantes. viņas ir un paliek bibliotēakas tantes- pārsvarā diezgan nemīlīgu seju, jo kāds vienmēr kaut ko nesaprot pareizi, atliek to žūrnālu neīstajā vietā, lai gan viņiem tas vispār nebūtu bijis jādara.. Kāds prasa par skaļu, kāds pats īsti nezina, ko grib. Bet galu galā, kad pavada tur visu dienu, var redzēt, cik jaukas viņas ir. Ar visu savi īgnumu.
Un es atklāju vēl kādu burvīgu lietu- pastāvīgie klienti. (lai gan nu jau šķiet, ka pati esmu par tādu pārvērtusies, ja jau varu spriest par šādām lietām.) Ir cilvēki, kurus tur, tieši tajā/manis iemīļotajā lasītavā ir vienmēr. Aizvien sēž tajās pašās vietās. Aizvien šķirsta tos pašus žurnālus.
Piemēram, ir viens onkulis, kas vienmēr paņem dienas biznesu un tad raksta savā burtnīcā visādus ciparus. Es negribēju būt ļoti nepieklājīga, tapēc nelīdu īpaši tuvu, lai noskaidrotu, ko tie nozīmē, bet izskatījās intriģējoši. Viņš tos rakstīja pāri visam atvērumam, nevis kā ierasts, vispirms vienā pusē un tad otrā. Un tie bija 2 vai trīs rūtiņas augsti, jo es, sēdēdama 2 solus tālāk varēju skaidri salasīt- a s t o ņ d e s m i t .. d e v i ņ i.. un jocīgākais ir tas, ka viņam vienmēr līdzi ir portatīvais dators. viņš to ieslēdz, attaisa interneta pārlūkprogrammu un neko nedara. aiziet pēc savas dienišķās avīzes un sēž un raksta savus kodus. pie tam izskatās, ka viņam ir >=70 gadu.. Es šodien tā iedomājos, ka varbūt viņš tā jau kādus 20 gadus tur nāk, raksta savus šifrus un varbūt ir atklājis kādu jauku biržas algoritmu vai ko tamlīdzīgu. Pa īstam ir samērā turīgs un kādu dien to atklās kādam un tad kļūs pazīstams. viņš noteikti pēc tāda izskatās.
Tad vēl ir viena sieviete, kas vienmēr prasa zurnālus, kuru nav. Katru reizi viņa prasa citus, bet tie kā reiz, tieši priekš viņas ir paņemti..
Tad vēl daži man līdzīgie, kas tur meklē nevis jaunāko periodiku, bet gan klusu, "ne mājās" vietu, kur pieslēgties tīklam un mācīties. Uzlikt lielās ausis un iegrimt kur nu kurais.
tad vēl ir tas vīrietis pēdējā solā (man aiz muguras un pa kreisi), kurš vienmēr ir nervozs. skraida, ņem avīzi pēc avīzes, spraigi to šķirsta, lasa (vai vismaz tā izliekas, ka lasa). tad aizbrāžas garām, paņem citu avīzi. samērā saspringtu seju aiziet atpakaļ "savā vietā" un lasa to. un tā visu laiku.
un iedomājieties- sesijas laikā viņi strādā līdz 21:00. vai tas nav jauki!
ja man būtu bibliotēka, es uztaisītu arī kādu diennakts lasītavu. tas būtu tik nepieciešams man un vēl dažiem man zināmiem kadriem, kam diennakts režīms drīzāk atbilst kādai no Amerikas laika joslām..
Es pilnīgi varu uzburt ainiņu sev acu priekšā, kā tur izskatītos.

labi. pietiek (patric watson-) daydreamer (:

nemaz nepastāstīju par savu dienas atklājumu. aizrakstījos pilnīgā krūmā.
tātad, šodien es iepazinos ar:

Rīgas Centrālās bibliotēkas

Mūzikas filiālbibliotēka “Tilts”

Ģertrūdes iela 36
LV-1011
67285581
tilts@rcb.lv
P: slēgts
O: 10 - 17
T: 12 - 19
C: 10 - 17
P: 12 – 19
S: 10 – 16
Sv: slēgts

Tas ir vienkārši aizraujoši.
Es tur iešu. Iedomājaties, aiziet uz bibliotēku, paņemt mūziku. Parakstīties, ka es to nekopēšu un tad, kad esmu mājās trīs dienas vai nedēļu klausījusies, aiznest to atpakaļ.
Vāciņš jau nobružājies no ziņkārīgo un intriģēto klausītāju roķelēm..
Forši.

vēl viena diena nomaršēta.
šoreiz kopā ar Kings of Leon un Patric Watson.
ļoti labi.

2008-12-28T19:40:00.004+02:00

Mīļo debestiņ, man izbira saule. Tāds kauns - visi
iet garām- un man saule izbirusi. Visi iet
apkārt, un es uz ceļiem ceļa vidū lasu un metu
maisā.
Pa to laiku mēness uzlēcis, un nāk jau vakara
cilvēki, un man tāds kauns - skaisti un grezni
ģērbušies, kā uz godiem, kā uz svinībām, vakara
runas runā, vakara smieklus smejas, un man
tāds kauns, es darba drēbēs ceļa vidū un lasu
no netīras zemes.
Varbūt domā: re, tas nabags! Un pirksti man
tiešām netīri ar zemēm, es sviežu pa drupatai
maisā un domāju: tikšu aiz pilsētas, nost no
acīm - nomazgāšu. Galvenais - salasīt visu. Bet
nāk atkal vakara cilvēki, un gredzeni mirgo,
un es domāju: būtu kāds dienas cilvēks -
palīdzētu.
Es mīlu savu maisu - un nezinu, kā tas notika.
Es esmu vistām putraimus kaisījis un sējis savas
dienas vējā, un daudz kas man ir izkritis arī
no atmiņas. Un nu saule izbira. Man ļoti neētri
jūsu priekšā.

/Imants Ziedonis/

atpakaļ nākotnē

2008-12-15T00:30:00.006+02:00

Ģimeniskā nedēļas nogale. Šitos taisījām tētim. Nu, tur garš stāsts. Bet bija ļoti jautri. Viņi ir forši.

šitajā mājelē mēs ar kreiso esam dzimuši:

es biju tik liels:mūsu Jelgavas skola:

es lietoju mutes skalojamo līdzekli

2008-12-11T02:22:00.002+02:00

reizēm es zobudiegoju

visi uz Milānu. visi uz velosipēda pēc ekonomiskajām spuldzēm.

2008-12-03T01:09:00.011+02:00

pēdējās pāris dienas rezultējas šodien vienā spriedumā, kuru tiktiešām negribētos aizmirst.
jāsāk laikam ar to, ka biju milānā ciemos. burvīgi pavadīts laiks ar smiekliem, olīvēm, sieru, artišokiem un anšoviem, klimpām un nogurumu, lietu un viuenu mazu, zilu lietussargu, trenēto kāpšanas zāles instruktoru Rikkardo un kruasānu brokastīs. Un vēl visādām lietām un vietām, kas iespiedušās atmiņā. (priekškars ir kritis:)
un šovakar, kad atgriezos mājās pa teļuku GĀJA filma. An Inconvenient Truth jeb Neērtā Patiesība, kā viņi to latviski nokristījuši. saucat mani par viegli iespaidojamu un kā vēl tik ne, bet uz mani tas darojas.

bāc. pilnīgi uz kādu brīdi pietrūkā vārdu.
milānā, modes mekā, gājām pa ielu, kur vienuviet sapulcējušie šīs planētas varenākie vārdi, piemēram:
Lui Vuitton
Versache
Dolce&Gabana
Roberto Cavalli
Un daudzi, daudzi citus, kurus pirmo reizi redzēju un dzirdēju. Bet tur tiem ir privātie veikali ar trim lupatām piecos plauktos, divos-trīs stāvos katrā pa pāris zālēm. Ar meitenēm, kuras ar nicīgu aci skatās ārā pa logu uz tādiem mazajiem tūristiņiem kā mēs (kas tik vien spēj kā grozīt kaklu, lai paspētu ejot ne īpaši uzkrītoši mēģināt ieblenzt visos skatlogos), lai gan pašas labākajā gadījumā ir kādu reizi pēc darbalaika atļāvušās uzlaikot vienu pārgaumīgu grabuli. Apmeklētāju tur īpaši daudz nav. Bet ja jau ir tāds piedāvājums.. visi tak zinām ekonomikas kuru_tur likumu.. Kosmoss. Nevar saprast, vai, ja izmetīšu visas savas kaut nedaudz brendīgās drēbeles, es tikai vairošu atkritumu daudzumu, vai došu kādu ieguldījumu.. Kaut kā taču vajadzētu varēt mainīt šo uz galu vedošo vājprāta tuvredzību. Noņemam klapes.

Man tas viss neiet kopā. Sistēmā ir īssavienojums.

ja grābekļi mācētu smaidīt..

2008-11-27T01:34:00.008+02:00

viss caur puķēm

foniņā šis

šodien atkal pēc ilgiem laikiem braucu ar auto pa teātra tēva ielu. Dīvaini, kā tik īsā laikā var mainīties vienas ielas nozīmība manā eksistencē.

biju uz starojošās rīgas pasākumiem. domu laukums. pilns domām. abas ar madaru nospriedām, ka tev patiktu. (skrejošie lietus mākoņi, kas sākās radiomājas pažobelē)

http://4.bp.blogspot.com/_aLMhrLSEPfU/SSiAe--OwTI/AAAAAAAAASw/dP8SaGAtLZE/s1600-h/staroriga3.jpg

man patīk jaunā akcija. ļoti.

Pasaka par pagrieziena nerādīšanu

Pasaka par rāvējslēdzēja principu

Pasaka par vienoto plūsmu

Pasaka par krustojumu bloķēšanu

pilnīgs robs man dzīvē.

līdz 6dienai.

:D kas te?

esmu atpakaļ

2008-11-09T04:42:00.002+02:00

jā, leils laika daudzums pārgājis. tā manam tāvam vienreiz teica, kad viņš gribēja apmainīt nekvalitatīvu gāzes balonu. derēs arī tagad. ar mani daudz visādu jaukumu noticis šajā laikā.
gaidu īsto rakstāmo, lai varētu te kādu vēsmu no tā visa ielikt. dzīvi tagad varētu salīdzināt ar kaut ko tornādo līdzīgu. un es esmu viducī, kur ir mierīgi. kur par apkārtējā straujumu ir tikai tāda nojausma.

vienu dienu satpratu, ka no pašneizraisīta pārspīlēta miera varu sajukt prātā. ja kluss vientulības pieliets vakars pie kūpošas tējas krūzes, grāmatas un klubkrēsla kamīna priekšā, tad tikai pēc pašas vēlēšanās un istabas iekārtojauma. kā lai trāpa uz kādu, kam tas ritms atbilstu manējam?

ir cilvēki, kam regulāri uzmācos ar savu klātbūtni. piefiksēju, ka šiem cilvēkime es vienmēr zvanu, es vienmēr braucu pie viņiem. ik pa laikam man rodas tāda kā aizvainojuma sajūta, ka nav otrādi. Ka varbūt tikai es nevaru (vai man vismaz tā liekas, ka nevaru) bez viņiem. Un, ja es tā īpaši neuzprasītos, mēs tā arī nesatiktos. Šodien tiešām skumji palika. Gribēju piedzerties vakarā vīnu viena, bet to arī neizdevās tā īsti izdarīt, jo sasodīti dārga tā mantiņa. Un vienai tas galīgi nav tas pats. Un vai tas maz ir pamatoti?

man trūkst.

Nelielā reibonī klausos Iron & Wine un mazgāju veļu pus 5 no rīta cerībā, ka kaimiņi nenāks sūdzēties. Ķermenis prasa vaļīgas drēbes- gribas paslēpties, bet tai pašā laikā gribas kādam piezvanīt, bet vēl turos. Šitāda sajūta varētu būt, kad mēģina nepadoties atkarībai.

Šodien lasot Vācieša dzeju sapratu, ka pēc 10 gadiem Latvijai būs 100. Iedomājieties, kādas tad būs svinības, kāda uguņošana.. uhh.

2008-11-07T01:26:00.000+02:00

man nav spēka parakstīt. esmu nogurusi.

2008-10-06T22:54:00.004+03:00

Air - All I Need (1998; directed by Mike Mills)

Air - All I Need (New video)

tukša mute, tukša sirds. a, acis pilnas.

nu, ņēmu

2008-09-25T13:21:00.002+03:00

un atdevu VIŅU Annai. Lai saldāk. Iekšprieks. Tomēr skumīgi.

2008-09-08T17:56:00.004+03:00

muahahahaha
Labā īpašība, kā mēs ar Annu atklājām, ir, ka tas siltumā nekūst. Garšo nedaudz saldsērīgi_atminīgi un (vismaz man) asociējas ar biterkukīsflā. konkrēts laiks un notikumi. jauki. un TAS nav buljona kubiņš.

"kādu dienu pilsētā ienāca mežs" [vai kaut kā tā] un kas tur bija ar to cirvi?!

2008-09-04T00:45:00.005+03:00

šodien rīgas ielās valdīja vaboles. redzēju vairākas. un mašīnas nevienas. tikai milzu vaboles. Uz visvalža ielas redzēju divas. viena bija normāla izmēra skrejvabole parastā, orta kaut kāds mutants. Tāda daudz garāka par ierindas vaboli un ar gaišu svītru perpendikulāri kustības virzienam. Es piegāju tuvāk, lai to apskatītu, jo tā nedaudz atgādināja tos milzu prusakus, ko ar Annu redzējām Spānijā. nu, tos, kurus parasti izmanto visādos baiļu traktoros, lai baidītu cilvēkus, liekot viņiem ēst visādus vaboļu maisījumus.. Annai Valensijā nakts vidū viens tāds uzrāpoja uz kājas un viņa baisi nobiedēja mani, sevi un arī prusaku, protams. Vek. Diezgan jau nu nepatīkama sastapšanās, es teiktu.
Labi, bet atpakaļ pie temata. Uz Ernesta Birznieka upīša ielas atkal sastapos ar vienu skrējēju. Soreiz gan tā ievēroja visus noteikumus un neatradās uz tā saucamās ceļa braucamās daļas un mierīgi joņoja pa ietvi. Un tad vēl viena uz Lāčplēša un jau iepriekš pieminētās Ernesta Birznieka Upīša ielas stūra. tīrais negals. Varbūt beidzot būs pienākusi kārta Ziedoņa zaļajai? Tas gan būtu vareni. es jau sāku lēnām iegrimt pārdomās par šo tēmu, kad manu jauko ilūziju pasaulīti kā tādu lētu huba-buba burbuli pārspridzināja vīrietis baltās džinsu biksēs, kas čurāja krūmos pie veikala Drogas. Tā nu man nācās turpināt savu gājumu, mēģinot atkal domāt par jaukajām ielu pavēlniecēm- vabolēm, bet tas, kā jau parasti (kā piemēru var minēt sapņus, ko ļoti gribas noskatīties līdz galam, bet kāds tevi uzmodina un tas nekad man tā īsti arī nav pēc tam izdevies..) vairs neizdevās..
Tā lūk. diena pagalam. jāiet gulēt.
līdz nakamajiem simptomiem. es taču zinu ,ka tā nebija nekāda sagadīšanās vien. (ķiķina)

krāsu maiņa: tiešā un netiešā

2008-09-01T15:08:00.003+03:00

tātad: esmu šeit. esmu valmierā. esot pilsēta, kas domā un rada. nu, paskatīsimies.
grūti, bet tādi jau laikam ir visi sākumi. ņemot vērā, ka cilvēks grūtos brīžos meklē sev līdzīgos, šis pārvēšas par vēl lielāku izaicinājumu, jo manā kursā visi tādi mazi- pukiņas un meitenīši. Arī tas tāds prāta joks, jo tādi paši cilvēki vien ir un tā starpība jau nemaz nav TIK liela, bet tomērsajūta nepamet. visādas lietas, ko viņi saka, darbības, viss liekas tāds nedaudz nepieaudzis. Laikam esmu tam jau nedaudz pāraugusi pāri. Dīvaini. Neesmu ta īsti iepazinusies, bet tāds nu ir tas pirmais iespaids. un tas galīgi nepalīdz, jo nodzen visāda veida garu un sparu. lai arī apzinos, ka situācija mainīsies un tā, bet tās vēdera smadzenes jau domā, ka ir galvenās..
Vēl visam klāt ir sajūta, ka esmu izolēta no visas pārējās Latvijas. Lai gan Rīga tikai kaut kādi ~100km. Ir tāda sajūta, ka es būtu nosodīta un atsūtīta šeit ciest vientulību. Visi draugi pēkšņi šķiet par mani pilnīgi aizmrsuši, lai gan nekas jau vēl nev mainījies.
man ir jāatrod veidz, kā tikt ar šo galā. Un ātri.
Veina lieta, kas man jau tagad liekas, ka pietrūkst ir mani ašie zvani cilvēkiem, kurus kādu laiku neesmu satikusi. Nu, tie, kad vienkārši piezvanu žanetei trešdienā pēc lekcijām un mēs aizejam padzert svaigi spiestu greifrūtu sulu un patarkšķam par politiskajiem notikumiem eiropā un pasaulē. man pietrūkst pusdienas pārtraukumu ar sergeju INDEXcafē. un vēl citi cilvēki un citas sarunas un negaidītas tikšanās.
meklējiet mani. meklējiet mani šeit un es jūs meklēšu tur.
vienā filmā bija un man patika: see you when i see you

šūz plīz

2008-08-26T01:17:00.003+03:00

viss ir izveidots tieši tik sarežģīti, lai būtu perfekti primitīvi izvēlēties pareizās lietas. tam ir tikai viens vienīgs priekšnosacījums.
un es esmu apmaldījusies. leim

[esmu atpakaļ no tālēm. latvija ir tuva. visa.
bet kustība, kaut vai šajos mērogos, liek man nobīties. nezināmais šobrīd tiešām mani ir nobiedējis.
man esot 'iespēja radīt sev jaunu tēlu, parādīt sevi tādu, kādu vēlos'. he. visas kakas jau tā pat ātrāk vai vēlāk iznāks ārā.
šīs pasaules lietu šķietamība un dažādība atkarībā no skatupunkta mani pārsteidz un iedzen trakumā.]

būs vēl

2008-07-31T10:50:00.002+03:00

annai laikam tomēr bija taisnība. ņemot vērā, ka ikviens no mums savā dziļākajā būtībā ir egoists un tiecas uz regulāru sev patīkamu darbību izveikšanu, es laikam tomēr speciāli uzupurējos un mēģinu atrast veidus, kā sāpināat sevi, jo tiecos uz klusi cietošā varoņa lomu. raudāšana ir tik efektīva. un jo vairāk par to domā, jo asaras birst lielākas. primitīvi elementāri regulāri.
nožēlojami.

2008-07-17T01:02:00.002+03:00

vai jūs kādreiz esat ēduši skābputru? pēc nosaukuma spriešot tam vajadzētu būt kaut kam vienreizējam. te iedvesmai un saprtatnei neliels citāts no mistera interneta bezgalīgajiem krājumiem:
"Lai gan skābputra ir lieta par sevi, vienlaikus ēdiens un dzēriens, arī to varētu saukt par auksto zupu. Dažs latvietis gan šodien gaspačo ir baudījis biežāk nekā skābputru. Daudzi, iespējams, skābputru vispār nav nogaršojuši. To var labot: litrā ūdens izvāriet bez sāls 250 g miežu putraimu un pamazām pa karotei pielieciet 1,5 l laba rūgušpiena, kas savelkas kunkuļos. Uz diennakti atstājiet ieskābt, tad samaisiet. Ja grib īsti aukstu, var padzesēt ledusskapī, pagrabā vai ielaist akā. Lej bļodiņās, pievieno skābu krējumu, daži mēdz piekult arī biezpienu. Lielākam sātam var piekost rupjmaizi un siļķi ar sīpoliem."
Un tad vēl klāt varot ēst sklandraušus jel sklandu raušus:
"No rupjiem rudzu miltiem, ūdens un sviesta pagatavo stingru mīklu. Mīklu plāni izveltnē, izspiež ripas apmēram 12 – 15 cm diametrā, uzloka 1 cm augstas maliņas. Ripas liek uz ietaukotas plāts un piepilda ar plānu kartupeļu masas kārtiņu un biezāku burkānu masu. Kartupeļu masai pieliek sāli, sviestu, olu. Burkānu masu gatavo līdzīgi, sāls vietā var pievienot cukuru vai nedaudz medus. Sklandu raušus cep krāsnī, līdz mīkla sausa un burkāni apcepušies gaiši dzeltenbrūni. Raušus ēd aukstus ar medu un pienu."
Man liekas, ka es jūtos kā skābputra. Tā daļa par savilkšanos kunkuļos un ierūgšanu ir tā teikt viens pret vienu.
Pēdējā laikā esmu lielākais nožēlojamības iemiesojums tuvējā pagastā.. Tas ir kaut kas fenomenāls. Kā vienā cilvēkā var tik tuvā laika periodā sastapties tik dažādas diametrāli pretējas (viens varens, ģeometriski pacilājošs izteiciens, nespēju nepielietot.) domas, pārliecības un nepārliecības. diez, ja es būtu valsts, to varētu saukt par pilsoņu karu.? tas ir tad, kad karo pilsoņi savā starpā?
šī arī ir viena no mana "stāvokļa" izpausmēm: dažādas viepārpieņemtas lietas, vietas un jautājumi, kas agrāk likās pašsaprotami, tagad šķiet neloģiski un gribas izmantot zvanu draugam, attiecīgo jautājumu pārzinošai personai. Varbūt tas ir vienkārši viedokļa trūkums un neticība sev- man vajag, lai visu priekšā pasaka kāds cits, jo tad man nebūs jāuzņemas atbildība par lēmumu un kaut vai tikai savā galvā varēšu vainot kādu citu?!?
Notiek lielas reformas. ceru, ka varēšu novest šo lietu līdz galam un nenobīšos no pārmaiņām, nezināmā, jaunā un visa pārējā.
šodien atkal biju izgājusi skriet un sapratu, cik ļoti man tas patīk. žēl, ka jādara tas vienai. vismaz kāds prieks šajā manis pašas izveidotajā, diezgan drūmajā laikā..
man jābeidz vainot nevainīgus cilvēkus pie lietām, kuru cēlonis esmu es pati. tikai kā lai to ievieš.?

mūzika? šobrīd skan Pendulum. palīdz neieslīgt agoniskā mierā.

šodien lika pasmaidīt un atgādināja praktiskuma pilno "klab" izdevumu:
http://currentconfig.com/archives/000083.html

2008-07-02T01:09:00.003+03:00

šodien visu laiku bija tāda sajūta, ka gribas ātrāk nokļūt mājās un kaut ko uzrakstīt, bet tagad, kad beidzot esmu tikusi pie attiecīgās iespējas, nekas īpašs ārā nenāk. debīli. un nav pat tā, ka nebūtu, ko teikt.
man ir apnicis cenzēt. kapēc esmu savu dzīvi tā iekārtojusi, ka man tas vispār ir jādara?
tukšība un bezvārdība. neizjūtu vēlmi sākt sarunu. neizjūtu vēlmi to uzturēt.
man patīk bilžu grāmatas ar detaļām piesātinātiem attēliem, tad varu ilgi skatīties, iedomāties, ka esmu tur, iztēloties situācijas. es baudu savu dzīvo iztēli.

statusa pārbuade:

2008-06-30T01:15:00.001+03:00

iestājusies (cerams) neliela, pašnevēlama nekādība.
[ Everclear - wonderful ]

latviešu valodas stunda

2008-06-18T02:25:00.002+03:00

mana dzīve ir divdabis.
viss tiek ielikts komatos un pataisīts par divdabja teicienu.
( Divdabis ir darbības vārda bezpersonas forma, kam ir darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda pazīmes. )
un tas ne pat mazliet nepalīdz dzīvot.
man liekas vienreiz jau izsludināju pieteikšanos uz manu lēmumu pieņēmēja amatu. toreiz bija pāris aplikanti, bet neviens tā arī līdz galam nepalika.
pēdējās dienas (konkrēti kopš svētdienas rīta, kad ierados atpakaļ no ārvaslts) esmu diezgan konkrēti tikai un vienīgi eksistējusi un domājusi. pilnīgi neproduktīvi visās citās jomās.
tas sākās ar to, ka limbažos pie vecvecākiem, kad tiku intervēta par visām savām ārpusvalsts aktivitātēm, es nepateicu gandrīz ne vārda. prikols ir tāds, ka manā ģimenē mātes pusē ir tāda iezīme (manai mammai, viņas brālim un tēvam) visu zināt. Viņi zina visu, par visu, ar visu un visā. Tā nu, kāmēr es domāju, kā ar mazāk vārdu pielietošanu izveidot atbildi uzdotajam jautājumam, kāds jau bija atbildējis manā vietā. Un tas man šķita makten uzjautrinoši. Tā kā biju nogurusi no lidojuma un miegaina, šāda veida runāšana man gāja pie sirds. Es vienkārši sēdēju un klausījos, kā uz man uzdoto jautājumu, viens ortu papildinot, atbildēja citi. Iesaku pamēģināt, ja ir iespēja.
Tas turpinājās arī nākamajās dienās. Pat tad, kad kāds konkrēti man uzdod jautājumu un es esmu vienīgais ortais cilvēks istabā, neatbildot uz to, pēc kāda brīža tas it kā paliek blāvāks un tad izzūd. Iesaku pamēģināt. Ja otrs tomēr uzstāj uz jūsu atbildi, var teikt, ka vienkārši ilgāk domājāt.. Tas strādā. Pie attiecīga apkārtējo cilvēku īpašību kopuma un ziņkāres līmeņa, kā arī dažu citu faktoru sakritības var samazināt izrunāto vārdu skaitu vismaz par 50-70%.
Galu galā esmu nonākusi pie pāris ļoti nozīmīgiem pašatklājumiem.
Viens no tiem ir jau it kā sen zināms, bet nu man ir arī reālas domas, kā sākt pie tā strādāt un mēģināt ko mainīt. Tas ir mana neizlēmība. Tā kā samērā bieži visādos ikdienas lēmumos blakus bija cilvēki, kas šajā ziņā ir vēl dziļākā purvā nekā es, man likās, ka ar mani jau nav tik traki, bet tomēr ir. Un laiks vienatnē ir to man pierādījis. Un trakākais ir tas, ka man ir bail, ka vienā brīdī, kad no mana lēmuma būs atkarīgs kas ļoti svarīgs, es visu salaidīšu grīstē. Jāsāk rīkoties, pirms tas notiek. (ieteikumi??)
Otrs ir- ja es pacenšos sakoncentrēties un apkopot visu man pieejamo informāciju un spēju paskatīties uz lietām ne tikai pietuvinājumā, bet arī pa gabalu un vēl visādos palielinājumos, es pat spēju būt Loti konstruktīva un saprātīga un dzīve un cilvēki mani baida mazāk. Kas atkal galīgi kontrastē ar pirmo punktu, par kuru rakstīju. bet abi darbijas..
un trešais ir, ka es gribu atrast savu talantam līdzīgo lietu. tādu savējo. skatos uz visādiem apkārtējiem tēliem un apbrīnoju.
un visu pēdējais- jātiek man atkal atpakaļ normālā režīmā. apnicis man jau katru nakti līdz rītam visu ko "darīt" un tad pus dienu gulēt. šitā nevar ar nevienu satikties. tapēc labāk tagad eju gulēt. es jau varētu vēl sarakstīt visādus klamus.. bet labāk nevajaga.

kārtējo reizi

2008-06-16T02:42:00.001+03:00

uzrodas kāda dziesma tieši īstajā tai paredzētajā laikā un vietā.. baudiet līdzi.

http://www.youtube.com/watch?v=-YUxbDEPFiM

un vispār- viss viņas albums man šobrīt spēļ_sarakstā.

šodienā

2008-06-02T21:38:00.004+03:00

šodiena bija forša. lai arī sākār viss ar skolu, šo piedzīvojumu jauku padarīja došanās turp un atpakaļ ar puķuzirnīti (velosipēda vārds). pēc nelielas lasīšanas mājās, dienu turpināja pastaiga un saldējums ar brālēnu. lēkāšana un pārdzīvojumi batutos ar Sergeju un nejauša satikšanās batutos ar brālēnu (to pašu) un viņa draudzeni, kā rezultātā var teikt, ka tā bija lēkāšana ar Sergeju un brālēnu (viņa draudzene Līga nelēkāja). Tad "veikalu ķemmēšana" ar Sergeju. Kam sekoja augstāk redzamais video. Skriešanas apavu pirkšana kopā ar mammu, vēl viens gards saldējums un vakara nobeigumā vēl kurpju iemēģinājuma skrējiens ar Laumu. Perfekti.

liderīgi

2008-05-19T00:53:00.002+03:00

esmu ierakusies mūzikas pasaulē. šobrīd ir vairāki tādi izpildītāji, kas katrs man atlikts savam momentam un ir perfekti iederīgs un savu funkciju pildošs. dažubrīd ir tāda sajūta, ka neesmu realitātē, jo varu kā filmās pastiprināt emocijas, mirkļa atmosfēru un skata izteiksmīgumu ar fona mūziku. pašai tā patīk. esmu izrakusi arī pāris vecus ierakstus, par kuriem biju jau kādu laiku aizmirsusi- cits laiks, cits skanējums. ļoti interesanti, ka uz to pašu skaņdarbu tagad varu attiecināt pavisam citas izjūtas. bet tajā pašā laikā esmu arī atadusi daudz jauna.
šodien ļoti domāju par to, ka nespēju uztevert apkārt esošos kā cilvēkus. bāc, kā es pie tā visu laiku piedomāju, lai man nebūtu tik ļoti bail.

ķēpīga padarīšana

ā, un es nokrāsoju matus. man tas bija tā vajadzīgs. pašai. un sajūta ir panākta.

Vakar bijām muzeju naktīs. Visādas iekšējās cīņas dabūju izcīnīt:

par to, ka jāsavaldās, lai arī man riebjas, ka mani grūsta, stumda, pieskaras, uzgrūžas un tā tālāk..

par to, ka jārēķinās ar apkārt esošajiem biedriem (tieši tā, tas man nācās grūti brīžos, kas komforta līmenis nolaižas zemāk un man sākas niķi)

par to, ka nevar darīt tikai to, kas patīk. (tikko sāka likties, ka esmu izlutināta meičiņa, fui, pašai pretīgi palika, bet laikam jau daļēji tā ir, ka man nepatīk rēķināties ar citiem. Droši vien tas arī ir iemesls, kāpēc vēl esmu neprecēts.)

vakarā/naktī bija tāda ļoti jauka saruna. sen nebiju ar nevienu tā tik tiešām privātas domas pārrunājusi. un tajā pašā laikā jutusies ar to labi. parasti visas šitās beibju lietas mani noved pie diezgan kokrēta izmisuma.. bet šitais bija labi. laikam tādēl, ka nonācu pie visādām atziņām savā galvā.
es gribu griķu spilvenu. tas varētu būt tāds kā modes kliedziens man tagad.
un man patīk jaunais prāta vētras albums.
bet šodien skanēja un man ļoti skaisti likās: /tagad nevarēju ātrumā atrast izpildītāju un dziesmas nosaukumu, bet noteikti to izdarīšu/

2008-05-06T23:35:00.004+03:00

pēdējo nedēļu regulāri sapņoju par to, kā klausīšos foo fighters. tā ir tāda sajūta, kā piemēram, ka citreiz gribas vīteņiem apaugušu māju skotijā netālu no 50 metrīgas kraujas un tad vakarā satīties aitas vilnas seģenē milzu klubkrēslā pie kamīna bibliotēkas istabā pie loga. nu, kad gribas tādu pilnīgu drošību, komfortu un kaut kā tā. tā man bija ar viņiem. un tagad, kad klausos, man ir tieši tā sajūta. es jūtos tā silti un labi. varētu vienkārši aizvērt acis un uzsūkt to enerģiju, kas manī nāk.
šodien bija tāda skolīga diena- neticami, bet es tiešām sajutos labi ar to, ko darīju. izaudīju būšanu skolā un ar baudu mācījos, besījos, cīnijos.. un es pašreiz arī visam redzu tādu labu galu, kas mani priecē.

un es esmu sapratusi, ka esmu neticami laimīga.
es smaidu. turpinu smaidīt. smaidu. smaidu. smejos. uzvelku savas nevienam nepiestavošās opīšbrilles un aizlaižu tālāk ar puķuzirnīti un uzkāpju klintī ar Jurčiku_Purčiku, un izstopēju tukšu eiropu ar Agitu_Pagitu, un izrunāju tukšu vakaru ar Annu_*annu, un piesmīdinu Rasiņu_Pasiņu, un izskatu tukšu kinoteātri ar Sergeju, un vēl, un vēl, un vēl..
priekšā viss_kas labs. jādzīvo nost.

nedgale

2008-04-28T00:26:00.003+03:00

šī nedgale ir bijusi ļoti pilna.
liepājas riteņbrauciens. ieplānots kopā ar mad jau vairāk kā pirms gada, beidzot pienācis. kauns tagad teikt, bet manā stilā ieturēts. līdz pašām beigām jutos nedaudz vainīga, ka nav sanācis kā bija plānots. nu, bet bija citādāk. un bija skaisti. bija gan liepāja, gan riteņi, gan braukšana ar tiem. bāc, kā man patīk brīvība. un es apbrīnoju savus draugus. man ir tik viegli kopā.
man radās viens tāds tīri letonisks (lai kas tas arī nebūtu, man likās, ka šim vārdam te jābūt) jautājums: ceļa zīme KAROSTA. man šis salikums likās tik neveikls. šķiet, ka tur kar, nevis karo. vai tad nevajadzētu būt kara ostai? labi, tas tikai tā, man šķita, ka nevaikli.

nedgales atziņa: esmu izsalkusi pēc sportiskām aktivitātēm. mēs ar Jurčiku bijām 3dien treniņā (nu tā līdz gandrīz pilnīgam spēku izsīkumam) un tas jutās vienkārši neaprakstāmi labi. tad vēl šodien redezējām mežā orientēšanās kontrolpunktu- tā sagribējās paskriet sacensībās.. un vēl tie riteņi Liepājā un Cenas tīrelī pa laipām, perfektie laikapstākļi un kompānija. atpakaļceļā redzējām, ka pie halles uzlikti volejbola tīkli- nolēmām, ka noteikti būs jāiet spēlēt. man jau tagad, par to iedomājoties vien, ceļi ļimst.

daudz domāju par manā dzīvītē šobrīd notiekošajiem procesiem. visādas bailes uzmācas. kā lai saku ko citiem, ja iekšā miskaste?

pēdējās pāris dienās vairāki "informācijas avoti" man visko stāstīja par to, ka jādzīvo tagad, nevis pagātnes nostaļģijas ieskāvumos vai nākotnes sapņos- sāku to uztvert kā zīmi. nezinu gan vēl kā uz to reaģēt. apzinos tikai to, ka es jau nu noteikti bieži aizmaldos pagātnes vēlreizējā izdzīvošanā vai aizpeldu nākotnes plānu apcerējumos. it sevišķi klausoties nevesalīgos fū faiterus.

briestu matu krāsošanai. drīz būšu nogatavojusies.

rīt no bēniņiem tiek izvilkts puķuzirnītis- nevaru sagaidīt.

sērfa brauciens manu vestibulāro aparātu ir pamatīgi iedragājis. braucot jelkādā transporta līdzeklī pie mazākās novēršanās un nekoncentrēšanās paliek slikta dūša. sajūta kā bērnībā, kad nevarēju aizbraukt no mājām jelgavā līdz rīgai nevēmusi. man tas sāk nepatikt. caru, ka tas drīz pāries.

(šodien kaut kā vairāk sarakstījās, interesanti. laikam labais lādiņš šito ietekmē.)

esošs nesošs

2008-04-18T22:09:00.005+03:00

Pasaulē ir ļoti daudz noslēpumu. Taču tas nenozīmē, ka tiem nav izskaidrojuma. Gluži vienkārši zinātnieki vēl nav atraduši atbildi.
Piemēram, daži tic cilvēku spokiem, kuri atgriezušies no mirušajiem. Tēvocis Terijs apgalvoja, ka reiz redzējis spoku kurpju veikalā iepirkšanās centrā Northemptonā. Viņš devies lejā uz pagrabstāvu un pēkšņi ieraudzījis kādu pelēkās drānās paejam garām kāpnēm. Taču, kad nonācis lejā, pagrabs bijis tukšs, un durvju tur neesot.
Kad tēvocis to izstāstījis sievietei, kas strādā augšstāva kasē, viņa apgalvojusi, ka tā vārds esot Taks un tas esot franciskāņu mūka spoks; mūks dzīvojis klosterī, kas pirms vairākiem gadsimtiem atradies tajā pašā vietā, tāpēc jau iepirkšanās centra nosaukums ir Pelēko mūku iepirkšanās centrs, un viņi esot pieraduši pie spoka un nemaz nebaidoties no tā.
Droši vien zinātnieki atklās ko tādu, kas izskaidros spoku eksistenci, tāpat kā viņi atklāja elektrību, un tam varētu būt sakars ar smadzenēm vai zemes magnētisko lauku, vai tas varētu būt kāds jauns spēks. Un tad spoki vairs nebūs noslēpumi. Tie būs kaut kas tāds kā elektrība un varavīksne, un nepiedegoša panna.

/no M. Hedona grāmatas "Savādais atgadījums ar suni naktī"/

lasu un pārlasu nodaļas. sen nebiju ar tādu aizrautību tiktiešām atdevusies grāmatai.

spain'is

2008-04-13T14:02:00.003+03:00

jautrība sit vilni. konkrēti.
cik gan maz ir vajadzīgs laimei. jaunus, skaistus auskarus, īsziņu, par kuru var smieties, vārtoties pa zāli, 7 minūtes, dušošanos blakus kabīnēs..
man patīk sērfot. it sevišķi, kad sanāk. paldies mārim. bāc. kaifs kaut kāds.
tagad, kad esmu tikusi pie neta, parādās visādas parastās realitātes detaļas. nepatīk.
ir vairāki jauni teicieni, kurus atkal neviens ikdienietis nesapratīs. ek.
es laikam arī esmu briesmonis (ogre), man arī ir kārtas kā sīpolam vai kūkai- degunam lobās nost jau vismaz otrā.
un arī tuvākā nākotne izskatās krāsaina. patikt_patikt_patikt.

šitais ir konkrēts monologs:

2008-03-28T23:28:00.003+02:00

man šodien tiktiešām radās tāda sajūta, ka diezgan blīvi un vienmērīgi sadalīti pa visu dienu kāds mēģina nospiets manu garu. bet es saku, ka tas nestrādās. es tikšu viesiem tiem (es atvainojos) sūdiem cauri.

pararēlais universums

2008-03-25T23:40:00.003+02:00

pavasaris uz laiku tiek atlikts.
bet tikai laukā.
un tas iekšā ir citādāks.
mierpilns, pieliets, neaptverams.
neticams, bet esošs.

es neesmu te.
es esmu blakus.
un te var ienākt.

kaifs

2008-03-11T00:13:00.002+02:00

Fiziskas aktivitātes i=r kas U N I K Ā L S.
It kā enerģijas nav, bet vietā ir nākusi cita. Tāda, kas pielej sirdi un dvēseli.
Bāc, skrieniet, leciet, dejojiet, peldiet vai vienkārši daudz staigājiet, bet apsoliet man, ka nesēdēsit telpās. Un, ja ne sevis dēļ, tad ārā ir pavasaris un viņš to ir pelnījis.

misters neaizmieg

2008-03-09T00:23:00.002+02:00

trīsdesmit devītā stunda. varu officiāli paziņot, ka ap tagad es ieeju/izeju (īsti nezinu, kā tas pareizi formulējas NASA's terminoloģijās) orbītā. man jau bija viena halucinācija. man gan tas vārds nepatīs, tapēc teikšu, ka man nopietni rādījās. un ziniet, tas, ka šādās situācijās berzē acis ir īsts reflekss, nevis nevaikla tēlošana, lai parādītu, ka cilvēkam šķiet, ka viņš nespēj noticēt savām acīm.

skan_skan: Francis Dunnery- Good Life

1 : 1

2008-03-06T17:14:00.005+02:00

man nav ko teikt. tiešām ilgi domāju. bet trūkst vārdu šim:

Kimya Dawson- Tire Swing
Kimya Dawson- So Nice So Smart

pirmie vārdi šeit
toties otrie vārdi šeit

Bā. Kā tā var?

2008-02-29T01:27:00.002+02:00

Ar pirmo reizi trāpīt
Tik reti izdodas -
Cik cerību, cik bultu
Mums garām aizšaujas.
Ar pirmo reizi trāpīt
Tik reti izdodas -
Kas šodien bija mērķis,
Rīt tukšums izrādās.

Ar pirmo reizi saprast
Tik reti izdodas -
Cik negribētu vārdu
Mums priekšā aizsteidzas.
Ar pirmo reizi saprast
Tik reti izdodas -
Ja sākas viss pa īstam
Bet turpinās nekas.

Piparmētru paldies,
Piparmētru skūpsts.
Piparmētras iziet,
Paliek tikai rūgts.

/Ainars Mielavs/

Nesaprotu, kā tas notiek. Kā viens cilvēks var uzrakstīt ko tik izsakošu. Vēl tam visam klāt, nesaprotu, kā es varēju to nesadzirdēt tik ilgi.
Pēdējā laikā vispār daudz brīnos par sevi. Nebiju vēl sevi iepazinusi līdz galam, kad jauna es ir atnākusi. Un šķiet, ka šī man jau (uzsvars uz jau) patīk labāk.

hjū

2008-02-27T18:56:00.002+02:00

klipiņš///

mute vaļā, skatos mākoņos

2008-02-26T16:17:00.001+02:00

šīs dienas vārds: D O G M A .
kā personvārdu varētu dot gan meitenei, gan zēnam.

tā un šitā

2008-02-26T01:24:00.003+02:00

varbūt esmu vēla vai lēna, bet tikko sapratu, ka visa mana dzīve ir vienas vienīgas savstarpējās attiecības. un ņemot vērā to, ka līdz šim konstasti esmu sev borējusi, ka man ir bail no cilvēkiem, esmu nonākusi diezgan lielā apjukumā sakarā ar to, ka, apkopojot doto informāciju, man ir paniskas bailes no dzīves.

fū. tik labi, ka viena no lietām ,kas man sagādā kaifu, ir riskēšana, tīša došanās nezināmajā un bailīgu aktivitāšu izveikšana. kā man veicas.

interesanti: pēdējā laikā dzīvi esmu pārvērtusi par sava veida spēli- "pārvērt negatīvās un skumjās emocijas, kas tev uzmācas par prieku nesošām". tas tiešām atsvaidzina dienu.

trakums

2008-02-22T01:31:00.002+02:00

lai visu sajustu vēl labāk, fonā vajadzētu skanēt The Shins- When you notice the stripes. skrien tirpas. vēl divdesmit piecas dienas.

2008-02-10T23:57:00.000+02:00

man ir bail. es baidos uzrunāt, baidos skatīties acīs, baidos runāt pārāk.. (-skaļi, -daudz, -muļķīgi). man ir tik daudz baiļu izbojāt to, cik labi ir.

ā, un vēl man ir bail no lustūža, pārāk zemiem kokiem pāri upei, pārāk slapjiām šosejām un no cilvēkiem. bet es gribu savas bailes pārvarēt.

teksta uzdevums

2008-02-03T03:24:00.000+02:00

teksts: man ir viss nepieciešamais dzīvības nodrošināšanai. vēl vairāk. man ir arī uzticami, atdevīgi, uzrtaucoši, rūpējoši un vēl visādām īpašībām apveltīti draugi. man ir arī vecāki, kurus noteikti nevaru dēvēt par ierobežojošiem. man ir laba galva, autovadītāja apliecība (eksāmenu noliku ar pirmo reizi), istaba Rīgas centrā par lētu naudu, neciešami vīriešu dzimtes kaimiņi, pašai savs sniega dēlis, 160 gigabaitu ārējais cietais disks, 60m 8mm virve zaļā krāsā.

uzdevums: es nejūtos labi, nepārtraukti ir tāda sajūta, ka man kaut kas jāmeklē, ka man kaut kā pietrūkst. un tad, esot kopā ar saviem cilvēkiem un nejūtoties labi, es jūtos vainīga. man liekas, ka vecāki ar mani nav apmierināti, ir manī vīlušies (lai gan viņi to nav teikuši, nespēju tikt no šīs domas vaļā). nemācos itin nemaz labi. gribu labāk braukt viena, jo bail apdraudēt pasažierus (pēdējā laikā mēdzu aizdomāties un kļūt bīstama). man istabā ir karsts un tumšs un es gribu pārcelties atpakaļ pie vecākiem vai vienkārši pārvākties, ilgojos pēc dinamikas, man ir bail apstāties. es gribu sērfot. kas tas par sviestu?

klausos foo fighters

2008-01-28T11:33:00.000+02:00

dzīve IR diskotēka.

2008-01-08T01:05:00.000+02:00

Es iegäju sevii un nu es eju ärä. Es eju no vinja
ärä.
Tas vairs neesmu es, bet tas jau ir vinjsh. Un ko
es toreiz vinjä mekleeju? Tas ir miris cilveeks. Tas
nomira iignumä. Nomira nicinädams. Nomira,
pats sev apnicis.
Es eju no vinja ärä.
Es izeju no vinja ärä. Tagad man vinjsh jäiezärko.
Lüdzu, man mezjgjiines par 10 rubljiem. Lüdzu, man
naglas- divarpuscolliigäs. Krunkainais viitekli,
päräk ilgi es tevii dziivoju. Tagd never tkai acis
valjä! Divarpuscolliigo- vienä stürii,
dvarpuscolliigo- katrä stürii! Tu esi miris,
ienaglots, un tevi raks zemee.
Juus neraudiet! Kapseeta ir cilveeces sanäcijai.
Nomirst iignais, un nomirst apnikushais, nomirst
viss, kas ir nepseejiigs vielu mainjai.
Pie kapa speeleejiet marshus! Dzeltenus kä
saulespukjes un baltus kä äbeljdärzus-vinjsh ir
miris, shis nozjeelojamais! Pie kapa seeleejiet stiprus
marshus- shausmiigi gribas eest. Un dziedät. Melns
bija vinja iignums, lai uz vinja kapa dzied balta
lakstiigala! Beerzi ir balti, un logu rämji ir balti-
balts ir celjsh, pa kuru es ieshu atpakalj.

/I.Zedonis/

_________

un juus varat teikt ko vien sirds kaaro, bet man buus ko mazbeerniem pastaastiit.

///atvainojos par rakstiibu- väcu klaviatüra, nebija iekshä pärshtelleet..

laimīgo dzīvoklītis.

2007-11-13T01:02:00.000+02:00

nāciet ciemos! mēs ar lieni esam apņēmušas jaunu amatu- izplatīšanas "biznesu".. Elizabetes 77-13 ir tā vieta. Man, ejot prom no mājām, nedaudz atiet un varu par dažreiz koncentrēties uz darāmajām lietām, bet, ejot atpakaļ, jau uz ielas vai sabiedriskajā transportā parādās vaigu krampju pirmās brīdinātājas sajūtas. Tad atveru dzīvokļa durvis, ieeju priekšnamā, vai nu savā istabā vai virtuvē redzu Lieni. Viņa ierauga mani, pašķīst sulīgi smiekli, un tas vissno viena skatiens vien, kas jau jūtot nākšanu ir pārvērties smaidā. Iekšprieks-priekš iekš..
aizvakar lasīju grāmatu.
vai jūs kādreiz varat atļauties neiedegt gaismu istabā? (no ziedoņa)
tagad, kad nav visa konteksta, tik labi nestrādā, es aizmirsu grāmatu Jelgavā. bet vispār- spēcīgi.