taatad. esmu islandee. nu jau kaadu laiku pa iistam. kopss 19. juulija. viss ir izveerties tik labi, ka nebiju tik labi gaidiijusi. jau lidostaa satiku savu bijusso, kas bija patiesais iemesls, kaapeec pieteicos braukt uz nometni pirms tam, kad vinnss pateica, lai "nedomaaju, ak starp mums kaut kas veel vareetu buut". fak. bet es jau esmu sameeraa lepna buutne savaa dzillaakajaa buutiibaa.

(kaa var nojaust ssii buus taada sameeraa atklaata zinna- man vienkaarsshi ir apnicis, ka ar saviem labaakajiem nevaru runaat par taam teemaam, kas ssobriid mani visvairaak ccakaree)

taapeec neatteicos no sevis passas dotaas iespeejas un velku sev liidzi arii citus.

bailes un paarvaramas lietas saakaas jau lidostaa- satiku. muusu reisi ielidoja visai liidziigos laikos un abiem biaj viena mantu lenta. ironija pironija. taa nu sanneemu visu savu drosmi un gaaju klaat. tagad, skatoties atpakall, tiessaam sev liekos lloti netipiski drosmiiga, jo aizbraucu uz turieni viena no latvijas, pazinu praktiski tikai vinnu un teoreetiski arii paaris vinna draugus, ko biju satikusi. un lidostaa vinni visi bija tur. un es viena pati gaaju klaat un sasveicinaajos. man likaas, ka viss pasaules karstums ir sakaapis manii un koncentreejas tiesi sejas apviduu. bet es to izdatiiju. un vinnss bija ssokaa, jo, pirmkaart bija domaajis, ka satiks mani tikai passaa nometnee, otrkaart, sakaraa ar to, ka es taa vienkaarssi piegaaju. agraak es taa nevareetu. tas tiesa.
sagaidiijaam somas un devaamies aaraa. muus sagaidiija Inga, Islandiessu meitene, kas vinnu miil. bet vinni ir tikai lloti labi draugi. taada saspiileeta situaacija. vinna ir vienkaarssi neaprakstaama.
kad tikaamies pirmo reizi, mees bijaam kopaa un vinna sameeraa maaksliigi meegginaaja sadraudzeeties (bet pilniigi tiiru sirdi, bez jebkaadiem llauniem noluukiem). un man tas likaas vienkaarssi vaajpraatiigi diivaini. vinna mani ievilka tualetee, un kameer pati ccuraaja, staastiija, ka es vinnai lloti patiiku un, visaadas labas lietas par mani.. es raudaaju. vinnss visu paarprata un aizsuutiija Ingu prom. tagad smiekliigi leikas. bet es biju uz vinnu greizsirdiiga visu laiku, ko bijaam kopaa. vinna ir neaprakstaami unikaala. ceru, ka annai vinna patiks.

ssii bija muusu otraa tikssanaas peec taa pasaakuma Vaacijaa. un vinna panneema mani kopaa ar visiem no Austrijas atbraukussajiem pie sevis uz maajaam, lai kopaa ar visu vinnas klanu baudiitu jauku barbekjuu kaadaa no Reikjavikas prieksspilseetaam maajaa juuras krastaa. tajaa passaa laikaa paareejie daliibnieki un briivpraatiigie devaas uz skolaam, lai tur pavadiitu nakti un naakamajaa dienaa dotos uz nometnes atklaassanas vietu pioe universitaates eekas. un tad taalaak un nometnes norises vietu. viss bija taa nedaudz neveikli. es tiku ielikta prieksseejaa seedeklii blakus vinnai. visi bija lloti draudziigi, mees abi- atturiigi.

taa kaa pievienojos neplaanoti, bija jaadala gultas. es guleeju ar Ingu vienaa. mees pus nakti ar partraukumiem runaajaam. par vinnu, protams. par to, kaapeec viss ir taa, kaa tas ir, ka vinnss izveeleejaas mani, ka mees esam sabojaatas un nekad vairs nevareesim artast mieru, jo saliidzinaassana ir neizbeegama. es atkal raudaaju.

un tad uz nometni. leenaam saaku iedraudzeeties ar paareejiem Austriessiem tuvaak, jo mums kopaa jaavada nodarbiibas. beigu beigaas tas izveertaas par daudzaam vienkaarssi neaprakstaamaam attieciibaam. kau mani draugi vereetu vairaak liidzinaaties ssiem cilveekiem uztveres, atveertuma, atklaatuma zinnaa. negribu, ka to uztver kaa negatiivu lietu. man vienkaarssi tik lloti patiik justies taa, kaa es juutos starp vineim, kopaa ar vinniem. man ir plaans, kaa meegginaat ko mainiit, bet tad jau redzeesim, kaa tas izveertiisies.

islandiessi ir skaisti. runaa, ka iemesls ir tas, ka vinni kuggojot apkaart visur nolaupiija skaistaakaas sievietes un veda sev liidzi. mees izdomaajaam, ka tie dazzi iznneemumi, kas ir ne elpu aizraujossi skaisti ir izskaidrojami ar saakotneejo vikingu viiriessu ne vienmeeriigo skaistumu. (meh meh)
mees daudz runaajaam. teelojaam gruupijas nometnes org komitejas skaistajiem vikingu varonniem. (viss, protams, angliski izklausaas dabiskaak) konstants flirts ir neizbeegams. to nevar kontroleet.

vairaakas reizes izrunaajos ar vinnu. nekad nebuutu ticeejusi, ka speetu ar vinnu peec taada nobeiguma veel runaat, pavadiit kopaa laiku, dejot, aardiities, guleet 4vietiigaa teltii 10 cilveeku ccupaa un aakstiities kaa parasti. bet es varu. un tas konstanti vairs nesaap. zinaataaji saka, ka vinna jaunaa draudzene no slovaakijas ir lloti jauka. un es tam ticu. un man ir prieks. domaaju, ka fakts, ka vinss jau oktobrii paarcellas uz Llubllinu, daudz ko izsaka.

esmu ieguvusi praktiski dviinnu maasu nometnee. mums vienkaarssi saskan. un man patiik, ka varu iet klaat un izraadiit savu patikssanu cilveekiem, teikt, ko domaaju vispatiesaakajaa veidaa.. un mans jaukais Norveeggu vikings, kas par mani ruupeejas kaa par mazo maasu. un veel un veel.

un daba. par to es vispaar nevaru. man truukst vaardu. un vieteejie. vinni reti kad sleedz ciet massiinas. atliek tikai apbriinot un ilgoties. bet negribas teereet laiku. gribas visu izdziivot. es gribeetu te padziivot. pilniigi raudiens naak.

man ir bail, ka mainiisos, kad anna atbrauks. ka ieiessu atpakall savaa nedrossajaa stadijaa. bet tad jau redzees.

bet gaidu gan es vinnu. gribu visu paraadiit, kopaa izdziivot. mums tomeer kaut kaa saskan.




beigu beigaas sanaaca taada lubenes tipa eseja par manu gariigo staavokli. visu gan es neizstaastiiju. uztreiz nevar taa cilveekus satriekt. pati veel neticu tam, kas te notiek. ssii zeme mani maina. un man ir taads prieks par piedziivoto, nnemot veeraa, ka viss te tikai veel saakas. nezinu, kaa buus ar tiem ierakstiem, mad, centiissos. bet tad jau redzees. raksties zinnas. riktiigi forssa sdajuuta sanemt. kaut gan ne vienmeer varu atbildeet. liidz veelaakam. eju dzert alu un skatiities 70.gadu fotograafiju graamatu, ko man iedeva Ingas mamma. (nometne jau ir beigusies, tagad dziivojamies te. paarsvaraa visi aizbrauks kaut kad peec nedeellas)