liderīgi

esmu ierakusies mūzikas pasaulē. šobrīd ir vairāki tādi izpildītāji, kas katrs man atlikts savam momentam un ir perfekti iederīgs un savu funkciju pildošs. dažubrīd ir tāda sajūta, ka neesmu realitātē, jo varu kā filmās pastiprināt emocijas, mirkļa atmosfēru un skata izteiksmīgumu ar fona mūziku. pašai tā patīk. esmu izrakusi arī pāris vecus ierakstus, par kuriem biju jau kādu laiku aizmirsusi- cits laiks, cits skanējums. ļoti interesanti, ka uz to pašu skaņdarbu tagad varu attiecināt pavisam citas izjūtas. bet tajā pašā laikā esmu arī atadusi daudz jauna.
šodien ļoti domāju par to, ka nespēju uztevert apkārt esošos kā cilvēkus. bāc, kā es pie tā visu laiku piedomāju, lai man nebūtu tik ļoti bail.

ķēpīga padarīšana

ā, un es nokrāsoju matus. man tas bija tā vajadzīgs. pašai. un sajūta ir panākta.

Vakar bijām muzeju naktīs. Visādas iekšējās cīņas dabūju izcīnīt:

• par to, ka jāsavaldās, lai arī man riebjas, ka mani grūsta, stumda, pieskaras, uzgrūžas un tā tālāk..

• par to, ka jārēķinās ar apkārt esošajiem biedriem (tieši tā, tas man nācās grūti brīžos, kas komforta līmenis nolaižas zemāk un man sākas niķi)

• par to, ka nevar darīt tikai to, kas patīk. (tikko sāka likties, ka esmu izlutināta meičiņa, fui, pašai pretīgi palika, bet laikam jau daļēji tā ir, ka man nepatīk rēķināties ar citiem. Droši vien tas arī ir iemesls, kāpēc vēl esmu neprecēts.)

vakarā/naktī bija tāda ļoti jauka saruna. sen nebiju ar nevienu tā tik tiešām privātas domas pārrunājusi. un tajā pašā laikā jutusies ar to labi. parasti visas šitās beibju lietas mani noved pie diezgan kokrēta izmisuma.. bet šitais bija labi. laikam tādēl, ka nonācu pie visādām atziņām savā galvā.
es gribu griķu spilvenu. tas varētu būt tāds kā modes kliedziens man tagad.
un man patīk jaunais prāta vētras albums.
bet šodien skanēja un man ļoti skaisti likās: /tagad nevarēju ātrumā atrast izpildītāju un dziesmas nosaukumu, bet noteikti to izdarīšu/