vakar atkal viss izklausījās pēc kantrī. tā jau bija kādu nedēļu atpakaļ. klausījos kaut kādu it kā parastu mūziku, bet nezin kāpēc pie visa gribējās teikt, ka tas taču ir riktīgs kantrī. varbūt es vienkārši nezinu, kas tas tāds īsti ir.. un tad vakar ieslēdzu tēvē, lai fonā būtu kaut kāds troksnis. un atkal- kantrī.


labākais bija tas, ka pēcāk, kad pārraide jau gāja uz beigām, atklājās, ka es skatījos nedēļas kantrī mūzikas top 10. paradokss-šmaradokss.