Tik daudz pārdomu, domu un sarunu pēdējā laikā bijis. Viss smagais un sarežģītais beidzot kaut kādā nezināmā sakarā (nu, man jau patiesībā viss ir skaidrs un zināms) ir palicis viegls un panesams. Runāt ir viegli. Katra reize, kad sevi pieķeru runājam par lietām, kuras līdz šis neesmu bijusi spējīga skaļi izklāstīt, tagad ir tikai vēl viens pierādījums, ka es esmu cita, uzlabota sevis versija.
Mani vienīgi apbēdina tas, ka lielākā daļa mūzikas, kas ir manā datorā, tagad šķiet galīgi nederīga. Ne pat šķiet nederīga, vienkārši organiski nepanesama. Tikai tagad redzu (vai drīzāk dzirdu), ka viss tur ir tāds nomācoši, pašiznīcinoši pelēks un vienmuļīgi, saldsērīgi skumjš. Ko jaunu! Lūdzu! Visu zemju pozitīvieši, savienojieties- gaidu Jūsu ieteikumus. Gribu ritmu, dejas, asinis bangot liekošas melodijas un mieru neliekošus tekstus..

Galīgi nesaistīti:

pēdejās divas naktis esmu pavadījusi ballējoties. Piektdien bija Juri, kas iesākās ar Žaneti_jauko "Pienā". Biju pirmā "Pulkvedī", tad aizgāju prom, jo neviena cita nebija. Kad atnācu atpakaļ, pēc 9ņiem (pats jubilārs ar savu kliķi kavēja- nepieņemami) priekšā bija Edgars un sākās gandrīz nebeidzama "ņem vienu, otrs par brīvu" tūre. Kāpēc nebeidzama? Es īsti neatceros, kā un kad tā beidzās un tika pieņemts lēmums iet kkur, bet nākošais, ko zinu, ir mēs un Rudaks, kas liek mums dejojamo mūziku iekš "I love you". Tad es, esmu tualetē (tajā, kas pa kreisi, protams, jo esmu tur vienmēr gājusi un pilnīgi pārliecināta, ka tā ir dāmistaba), pie durvīm klapējas džeks un saka, lai laižu viņu. Es izeju ārā, viņš pārsteigts un atvainojas, ka laikam sajaucis. Es saku, ka tā gadās un ka tas nav nekas traks. Izeju ārā. Pie durvīm, pa kurām tikko iznācu, gaida divi jauni vīrieši un skatās uz mani ar žēlsirdīgiem smaidiem.. Uz durvīm samērā viennozīmīgi attēlots vīrieša siluets. Well they say that galvenais ir visu darīt ar pārliecību..
Es dejoju bez kurpēm. Patīk Annas prieks. Vispār Anna patīk.
Tad kāds iedomājas, ka jādodas uz "Pienu". Es vispārībā caurmērā neballējos. Saprotu, ka esmu pilnīgi ārpus jebkādas aprites. "Pienā" pārāk daudz cilvēku priekš manis. Sapratu, ka man nepieciešams placis, lai dejotu. Grēviņš ar savām fanēm pārblīvējis visu.
Tad devāmies pie Ilzes (Rukas). Tuncis ar sīpoliem un majonēzi. Piparmētru tēja pārmaiņai. Tad viņa mūs aizved pa mājām. Pulkstenis jau pirms 5ciem, bet man vēlākais 8ņos jāizbrauc uz Jelgavu.. 6diena- lauku ļaužu darbadiena.
Vēl atcerējos, ka "Pulkvedī" bija Jānis_jaukais, ar ko kopā bijām Krievijā. (traki smaidu un nezinu, ko teikt. viņš pret mani izturas neticami jauki. Uzsverot neticami, jo tik tiešām nespēju tam noticēt, nevis tikai izteiciena pēc..) Pirmo reizi mūžā man uzsauca dzērienu tā, ka, pienāk viesmīle pie mūsu cilvēkiem pilnā galdiņa un saka, ka tas esot Maijai. haha. forši. un visaptverošais apkārt valdošais foršums plešas plašumā.

UN

Tad vakar. Bija Zeķes dzimšanas diena. Pie manis pirtī. Pamatskolas kadri. Bet tik ļoti jauki un jautri bija. Atkal sākumā bijām mazā skaitā, bet paspējām labi iesilt. (: Ar to, protams, domājot, ka iekurinājām pirti un tur vairs nebija tik drēgns kā sākumā, kad ieradāmies. Tad kaut kādā brīdī arī pārējie ieradās. Un tik tiešām- viss, ko es atceros ir smiešanās. Smiešanās un smiešanās. Atkal līdz kādiem 4/5. Un atkal 8 jau augšā un uz "darbu". Šodien ik pa brīžam gribējās atzīt: I am getting too old for this... stuff.
Bet tas viennozīmīgi bija tā vērts arī, ja nogurums tagad mani nedaudz vajā. Es esmu laimīga. Man ir tik lieliski un neatkārtojami draugi. Ak. Gribu dalīties priekā. Un tā kā viena no pēdējā laika atziņām ir, ka vajaga tikties ar cilvēkiem, es ierosinu tikties. Padodiet tik ziņu un es esmu iekšā.
Tad jau uz tikšanos kaut kad drīz.
(uff, nekad vēl tik pozitīvi man liekas- pašforšums)