Mīļo debestiņ, man izbira saule. Tāds kauns - visi
iet garām- un man saule izbirusi. Visi iet
apkārt, un es uz ceļiem ceļa vidū lasu un metu
maisā.
Pa to laiku mēness uzlēcis, un nāk jau vakara
cilvēki, un man tāds kauns - skaisti un grezni
ģērbušies, kā uz godiem, kā uz svinībām, vakara
runas runā, vakara smieklus smejas, un man
tāds kauns, es darba drēbēs ceļa vidū un lasu
no netīras zemes.
Varbūt domā: re, tas nabags! Un pirksti man
tiešām netīri ar zemēm, es sviežu pa drupatai
maisā un domāju: tikšu aiz pilsētas, nost no
acīm - nomazgāšu. Galvenais - salasīt visu. Bet
nāk atkal vakara cilvēki, un gredzeni mirgo,
un es domāju: būtu kāds dienas cilvēks -
palīdzētu.
Es mīlu savu maisu - un nezinu, kā tas notika.
Es esmu vistām putraimus kaisījis un sējis savas
dienas vējā, un daudz kas man ir izkritis arī
no atmiņas. Un nu saule izbira. Man ļoti neētri
jūsu priekšā.

/Imants Ziedonis/

atpakaļ nākotnē

Ģimeniskā nedēļas nogale. Šitos taisījām tētim. Nu, tur garš stāsts. Bet bija ļoti jautri. Viņi ir forši.

šitajā mājelē mēs ar kreiso esam dzimuši:

es biju tik liels:mūsu Jelgavas skola:

es lietoju mutes skalojamo līdzekli

reizēm es zobudiegoju

visi uz Milānu. visi uz velosipēda pēc ekonomiskajām spuldzēm.

pēdējās pāris dienas rezultējas šodien vienā spriedumā, kuru tiktiešām negribētos aizmirst.
jāsāk laikam ar to, ka biju milānā ciemos. burvīgi pavadīts laiks ar smiekliem, olīvēm, sieru, artišokiem un anšoviem, klimpām un nogurumu, lietu un viuenu mazu, zilu lietussargu, trenēto kāpšanas zāles instruktoru Rikkardo un kruasānu brokastīs. Un vēl visādām lietām un vietām, kas iespiedušās atmiņā. (priekškars ir kritis:)
un šovakar, kad atgriezos mājās pa teļuku GĀJA filma. An Inconvenient Truth jeb Neērtā Patiesība, kā viņi to latviski nokristījuši. saucat mani par viegli iespaidojamu un kā vēl tik ne, bet uz mani tas darojas.







bāc. pilnīgi uz kādu brīdi pietrūkā vārdu.
milānā, modes mekā, gājām pa ielu, kur vienuviet sapulcējušie šīs planētas varenākie vārdi, piemēram:
Lui Vuitton
Versache
Dolce&Gabana
Roberto Cavalli
Un daudzi, daudzi citus, kurus pirmo reizi redzēju un dzirdēju. Bet tur tiem ir privātie veikali ar trim lupatām piecos plauktos, divos-trīs stāvos katrā pa pāris zālēm. Ar meitenēm, kuras ar nicīgu aci skatās ārā pa logu uz tādiem mazajiem tūristiņiem kā mēs (kas tik vien spēj kā grozīt kaklu, lai paspētu ejot ne īpaši uzkrītoši mēģināt ieblenzt visos skatlogos), lai gan pašas labākajā gadījumā ir kādu reizi pēc darbalaika atļāvušās uzlaikot vienu pārgaumīgu grabuli. Apmeklētāju tur īpaši daudz nav. Bet ja jau ir tāds piedāvājums.. visi tak zinām ekonomikas kuru_tur likumu.. Kosmoss. Nevar saprast, vai, ja izmetīšu visas savas kaut nedaudz brendīgās drēbeles, es tikai vairošu atkritumu daudzumu, vai došu kādu ieguldījumu.. Kaut kā taču vajadzētu varēt mainīt šo uz galu vedošo vājprāta tuvredzību. Noņemam klapes.

Man tas viss neiet kopā. Sistēmā ir īssavienojums.