ceturtdiena, 2009. gada 9. aprīlis

šodien atklāju, ka

kopš pamatskolas nekas daudz manā raksturā mainījies nav. kā es nokļuvu pie šī ģeniālā secinājuma? 

mēģinot novērst domas no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic skolai, izdomāju kartot galda atvilkni. Tur sakrājušies visādi galīgi veci loriņi (to skaitā visu 4 gadu mākslas skolas ik mēneša maksājumu kvītis un citi vitāli svarīgi manas dzīves pierādījumi). Un tam visam pa vidu iznira sarkana aploksne, kurā iekšā izrādās ir mazas garenas lapiņas ar manu 9. klases biedru domām par mani. Viss, protams, ir noticis anonīmi, bet vairumam lapiņu ar zīmulīti manā rokrakstā pierakstīti klāt iespējamie vaininieki.. Tad nu, lūk, pāris citāti:

"Gudra, ne īpaši inteliģenta. Bieži sāpina citus cilvēkus, kritizē tos. Lien tur, kur nevajag. Dažreiz jautra, dažreiz ne ar vienu nerunā. Nevar saprast. Nav prognozējama." /Liene Upeniece/

(rakstīts drukātiem burtiem, lai nevarētu pazīt rokrakstu. neizdevās..)
"TĒLO NO SEVIS KAUT KO TIKAI PATI NEZIN KO. DAŽREIZ IR NECIEŠAMA, BET AR VIŅU DRAUDZĒTIES VAR." /Andris Vējkipters/

"Nekad nevar saprast, ko viņa dara un ko viņa grib. Šad tad jumts viņai aizbrauc... Bet citreiz gudras un prātīgas lietas dara." /Reinis Gžibovskis/

!!!
"Interesants, radošs cilvēks, aktīvs, ar saviem uzskatiem, viedokli. Grūti mainīt domas par citiem cilvēkiem, ja pati par to nav pārliecinājusies.(šis nosvītrots) Jautra, patīkama, ja labs garastāvoklis, citādi- nelietojama, nejauka." /Agita Berga/

"SAMĒRĀ AKTĪVA, MAZLIET SAVĀDA, BET TAS NAV MĪNUSS." /Uldis Frančenko/

"Ar viņu kopā ir interesanti, paskaidro, kādu mācību, ja nesaprot pats." /nezināms/

"Lecīga. Brīžiem kaitinoša. Nepatīk tas, ka bieži traucē stundas un vēlas, nepārtraukti būt visu uzmanības centrā. Egoistiska. Ar Maiju kā ar bitēm." /nezināms/

"Iedomīga. Bieži aizvaino citus. Reizēm draudzīga. Bet tikai reizēm." /nezināms/

"Maijai patīk būt uzmanības centrā. Gudra, bet slinka." /nezināms/

"Vispār graudzīgs cilvēks ar ko ir patīkami parunāt par kaut ko. Tikai šad tad nav garastāvokļa- tad gan ir vāks!" /Rita Dehnika/

Pārējie aprobežojas ar tādiem izteicieniem kā
  • savdabīga
  • interesanta
  • dīvaina
  • savāda
  • jautra
  • jauka
  • lā lā lā.. 
Vareni. Man tā uzlabojās garastāvoklis. 
Tagad, ierakstot savus vārdus gūglē, ļautiņi varēs atrast šitādas jaukas lietas, ko teikuši 9. klasē..

trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis

vakar, stāvot uz Brīvības ielas pie transporta kartiņu būdiņas, man klāt pienāca tante, kam mugurā bija Annas zaļās "ādas" somas izskata mētelis. nespēju nesajūsmināties. žēl, ka man tāda bēniņos nav- varētu kādam uzdāvinat..

"atpakaļ pie ābeces"

uzticība
http://www.youtube.com/watch?v=SGTDRztaCCw

ceturtdiena, 2009. gada 26. marts

jauki plāni, ko pagaidām zina tikai pāris cilvēku ir ļoti pozitīvi motivējoši un visādas negācijas aizmirst palīdzoši.



pirmdiena, 2009. gada 23. marts

kaut kā dīvaini. mēģināju jau veselu nedēļu šeit kaut ko ierakstīt, bet mani nelaida iekšā. vienu brīdi pilnīgi dusmīga paliku. bija daudz ko teikt laikam.

vienreiz, kad nesen braucu vilcienā no jelgavas uz rīgu. bija viena no tām dažām skaistajām dienām kaut kur pagājušajā nedēļā, kad saule nostaļģiski spīd pa vilciena logu un tā vien gribās aizvērt acis un sildīt seju, gremdējoties jaukās atmiņās un cenšoties neraustīt plakstiņus kad sauli aizsedz koki. pāri ejai sēdēja sieviete. pēc kāda brīža viņa izvlka nelielu, plānu celofāna kulīti. tā bija pilna ar maizes šķēlīšu pusītēm. pārsvarā baltmaizes, bet bja arī melnās. tad viņa sāka pa vienai tās plēst mazos gabaliņos. tā kā zupas grauzdiņu izmērā. un es nespēju neskatīties. sajutos tā lūrīgi. bet nevareju atraut ne aci. līdz viņa bija pabeigusi. man bija jāredz, ko viņa darīs tālāk. 

viņa mierīgi ielika maisiņu somā. tad izvilka grāmatu un turpināja beukt vilcienā it kā nekas nebūtu bijis. it kā viņa tikko būtu vienkārši, piemēram, lasījusi avīzi. 

vai redzat vājprāta sajūsmas skatienu manās acīs?

varbūt viņa tiešām bija pavāre.

piektdiena, 2009. gada 6. marts

vakar atkal viss izklausījās pēc kantrī. tā jau bija kādu nedēļu atpakaļ. klausījos kaut kādu it kā parastu mūziku, bet nezin kāpēc pie visa gribējās teikt, ka tas taču ir riktīgs kantrī. varbūt es vienkārši nezinu, kas tas tāds īsti ir.. un tad vakar ieslēdzu tēvē, lai fonā būtu kaut kāds troksnis. un atkal- kantrī.


labākais bija tas, ka pēcāk, kad pārraide jau gāja uz beigām, atklājās, ka es skatījos nedēļas kantrī mūzikas top 10. paradokss-šmaradokss.