nedgale

šī nedgale ir bijusi ļoti pilna.
liepājas riteņbrauciens. ieplānots kopā ar mad jau vairāk kā pirms gada, beidzot pienācis. kauns tagad teikt, bet manā stilā ieturēts. līdz pašām beigām jutos nedaudz vainīga, ka nav sanācis kā bija plānots. nu, bet bija citādāk. un bija skaisti. bija gan liepāja, gan riteņi, gan braukšana ar tiem. bāc, kā man patīk brīvība. un es apbrīnoju savus draugus. man ir tik viegli kopā.
man radās viens tāds tīri letonisks (lai kas tas arī nebūtu, man likās, ka šim vārdam te jābūt) jautājums: ceļa zīme KAROSTA. man šis salikums likās tik neveikls. šķiet, ka tur kar, nevis karo. vai tad nevajadzētu būt kara ostai? labi, tas tikai tā, man šķita, ka nevaikli.

nedgales atziņa: esmu izsalkusi pēc sportiskām aktivitātēm. mēs ar Jurčiku bijām 3dien treniņā (nu tā līdz gandrīz pilnīgam spēku izsīkumam) un tas jutās vienkārši neaprakstāmi labi. tad vēl šodien redezējām mežā orientēšanās kontrolpunktu- tā sagribējās paskriet sacensībās.. un vēl tie riteņi Liepājā un Cenas tīrelī pa laipām, perfektie laikapstākļi un kompānija. atpakaļceļā redzējām, ka pie halles uzlikti volejbola tīkli- nolēmām, ka noteikti būs jāiet spēlēt. man jau tagad, par to iedomājoties vien, ceļi ļimst.

daudz domāju par manā dzīvītē šobrīd notiekošajiem procesiem. visādas bailes uzmācas. kā lai saku ko citiem, ja iekšā miskaste?

pēdējās pāris dienās vairāki "informācijas avoti" man visko stāstīja par to, ka jādzīvo tagad, nevis pagātnes nostaļģijas ieskāvumos vai nākotnes sapņos- sāku to uztvert kā zīmi. nezinu gan vēl kā uz to reaģēt. apzinos tikai to, ka es jau nu noteikti bieži aizmaldos pagātnes vēlreizējā izdzīvošanā vai aizpeldu nākotnes plānu apcerējumos. it sevišķi klausoties nevesalīgos fū faiterus.

briestu matu krāsošanai. drīz būšu nogatavojusies.

rīt no bēniņiem tiek izvilkts puķuzirnītis- nevaru sagaidīt.

sērfa brauciens manu vestibulāro aparātu ir pamatīgi iedragājis. braucot jelkādā transporta līdzeklī pie mazākās novēršanās un nekoncentrēšanās paliek slikta dūša. sajūta kā bērnībā, kad nevarēju aizbraukt no mājām jelgavā līdz rīgai nevēmusi. man tas sāk nepatikt. caru, ka tas drīz pāries.

(šodien kaut kā vairāk sarakstījās, interesanti. laikam labais lādiņš šito ietekmē.)

esošs nesošs

Pasaulē ir ļoti daudz noslēpumu. Taču tas nenozīmē, ka tiem nav izskaidrojuma. Gluži vienkārši zinātnieki vēl nav atraduši atbildi.
Piemēram, daži tic cilvēku spokiem, kuri atgriezušies no mirušajiem. Tēvocis Terijs apgalvoja, ka reiz redzējis spoku kurpju veikalā iepirkšanās centrā Northemptonā. Viņš devies lejā uz pagrabstāvu un pēkšņi ieraudzījis kādu pelēkās drānās paejam garām kāpnēm. Taču, kad nonācis lejā, pagrabs bijis tukšs, un durvju tur neesot.
Kad tēvocis to izstāstījis sievietei, kas strādā augšstāva kasē, viņa apgalvojusi, ka tā vārds esot Taks un tas esot franciskāņu mūka spoks; mūks dzīvojis klosterī, kas pirms vairākiem gadsimtiem atradies tajā pašā vietā, tāpēc jau iepirkšanās centra nosaukums ir Pelēko mūku iepirkšanās centrs, un viņi esot pieraduši pie spoka un nemaz nebaidoties no tā.
Droši vien zinātnieki atklās ko tādu, kas izskaidros spoku eksistenci, tāpat kā viņi atklāja elektrību, un tam varētu būt sakars ar smadzenēm vai zemes magnētisko lauku, vai tas varētu būt kāds jauns spēks. Un tad spoki vairs nebūs noslēpumi. Tie būs kaut kas tāds kā elektrība un varavīksne, un nepiedegoša panna.

/no M. Hedona grāmatas "Savādais atgadījums ar suni naktī"/

lasu un pārlasu nodaļas. sen nebiju ar tādu aizrautību tiktiešām atdevusies grāmatai.

spain'is

jautrība sit vilni. konkrēti.
cik gan maz ir vajadzīgs laimei. jaunus, skaistus auskarus, īsziņu, par kuru var smieties, vārtoties pa zāli, 7 minūtes, dušošanos blakus kabīnēs..
man patīk sērfot. it sevišķi, kad sanāk. paldies mārim. bāc. kaifs kaut kāds.
tagad, kad esmu tikusi pie neta, parādās visādas parastās realitātes detaļas. nepatīk.
ir vairāki jauni teicieni, kurus atkal neviens ikdienietis nesapratīs. ek.
es laikam arī esmu briesmonis (ogre), man arī ir kārtas kā sīpolam vai kūkai- degunam lobās nost jau vismaz otrā.
un arī tuvākā nākotne izskatās krāsaina. patikt_patikt_patikt.

šitais ir konkrēts monologs:

man šodien tiktiešām radās tāda sajūta, ka diezgan blīvi un vienmērīgi sadalīti pa visu dienu kāds mēģina nospiets manu garu. bet es saku, ka tas nestrādās. es tikšu viesiem tiem (es atvainojos) sūdiem cauri.

pararēlais universums

pavasaris uz laiku tiek atlikts.
bet tikai laukā.
un tas iekšā ir citādāks.
mierpilns, pieliets, neaptverams.
neticams, bet esošs.

es neesmu te.
es esmu blakus.
un te var ienākt.

kaifs

Fiziskas aktivitātes i=r kas U N I K Ā L S.
It kā enerģijas nav, bet vietā ir nākusi cita. Tāda, kas pielej sirdi un dvēseli.
Bāc, skrieniet, leciet, dejojiet, peldiet vai vienkārši daudz staigājiet, bet apsoliet man, ka nesēdēsit telpās. Un, ja ne sevis dēļ, tad ārā ir pavasaris un viņš to ir pelnījis.

misters neaizmieg

trīsdesmit devītā stunda. varu officiāli paziņot, ka ap tagad es ieeju/izeju (īsti nezinu, kā tas pareizi formulējas NASA's terminoloģijās) orbītā. man jau bija viena halucinācija. man gan tas vārds nepatīs, tapēc teikšu, ka man nopietni rādījās. un ziniet, tas, ka šādās situācijās berzē acis ir īsts reflekss, nevis nevaikla tēlošana, lai parādītu, ka cilvēkam šķiet, ka viņš nespēj noticēt savām acīm.

skan_skan: Francis Dunnery- Good Life