Bā. Kā tā var?

Ar pirmo reizi trāpīt
Tik reti izdodas -
Cik cerību, cik bultu
Mums garām aizšaujas.
Ar pirmo reizi trāpīt
Tik reti izdodas -
Kas šodien bija mērķis,
Rīt tukšums izrādās.

Ar pirmo reizi saprast
Tik reti izdodas -
Cik negribētu vārdu
Mums priekšā aizsteidzas.
Ar pirmo reizi saprast
Tik reti izdodas -
Ja sākas viss pa īstam
Bet turpinās nekas.

Piparmētru paldies,
Piparmētru skūpsts.
Piparmētras iziet,
Paliek tikai rūgts.

/Ainars Mielavs/


Nesaprotu, kā tas notiek. Kā viens cilvēks var uzrakstīt ko tik izsakošu. Vēl tam visam klāt, nesaprotu, kā es varēju to nesadzirdēt tik ilgi.
Pēdējā laikā vispār daudz brīnos par sevi. Nebiju vēl sevi iepazinusi līdz galam, kad jauna es ir atnākusi. Un šķiet, ka šī man jau (uzsvars uz jau) patīk labāk.

hjū

klipiņš///

mute vaļā, skatos mākoņos

šīs dienas vārds: D O G M A .
kā personvārdu varētu dot gan meitenei, gan zēnam.

tā un šitā

varbūt esmu vēla vai lēna, bet tikko sapratu, ka visa mana dzīve ir vienas vienīgas savstarpējās attiecības. un ņemot vērā to, ka līdz šim konstasti esmu sev borējusi, ka man ir bail no cilvēkiem, esmu nonākusi diezgan lielā apjukumā sakarā ar to, ka, apkopojot doto informāciju, man ir paniskas bailes no dzīves.

fū. tik labi, ka viena no lietām ,kas man sagādā kaifu, ir riskēšana, tīša došanās nezināmajā un bailīgu aktivitāšu izveikšana. kā man veicas.

interesanti: pēdējā laikā dzīvi esmu pārvērtusi par sava veida spēli- "pārvērt negatīvās un skumjās emocijas, kas tev uzmācas par prieku nesošām". tas tiešām atsvaidzina dienu.

trakums

lai visu sajustu vēl labāk, fonā vajadzētu skanēt The Shins- When you notice the stripes. skrien tirpas. vēl divdesmit piecas dienas.

man ir bail. es baidos uzrunāt, baidos skatīties acīs, baidos runāt pārāk.. (-skaļi, -daudz, -muļķīgi). man ir tik daudz baiļu izbojāt to, cik labi ir.

ā, un vēl man ir bail no lustūža, pārāk zemiem kokiem pāri upei, pārāk slapjiām šosejām un no cilvēkiem. bet es gribu savas bailes pārvarēt.

teksta uzdevums

teksts: man ir viss nepieciešamais dzīvības nodrošināšanai. vēl vairāk. man ir arī uzticami, atdevīgi, uzrtaucoši, rūpējoši un vēl visādām īpašībām apveltīti draugi. man ir arī vecāki, kurus noteikti nevaru dēvēt par ierobežojošiem. man ir laba galva, autovadītāja apliecība (eksāmenu noliku ar pirmo reizi), istaba Rīgas centrā par lētu naudu, neciešami vīriešu dzimtes kaimiņi, pašai savs sniega dēlis, 160 gigabaitu ārējais cietais disks, 60m 8mm virve zaļā krāsā.

uzdevums: es nejūtos labi, nepārtraukti ir tāda sajūta, ka man kaut kas jāmeklē, ka man kaut kā pietrūkst. un tad, esot kopā ar saviem cilvēkiem un nejūtoties labi, es jūtos vainīga. man liekas, ka vecāki ar mani nav apmierināti, ir manī vīlušies (lai gan viņi to nav teikuši, nespēju tikt no šīs domas vaļā). nemācos itin nemaz labi. gribu labāk braukt viena, jo bail apdraudēt pasažierus (pēdējā laikā mēdzu aizdomāties un kļūt bīstama). man istabā ir karsts un tumšs un es gribu pārcelties atpakaļ pie vecākiem vai vienkārši pārvākties, ilgojos pēc dinamikas, man ir bail apstāties. es gribu sērfot. kas tas par sviestu?

klausos foo fighters