teksts: man ir viss nepieciešamais dzīvības nodrošināšanai. vēl vairāk. man ir arī uzticami, atdevīgi, uzrtaucoši, rūpējoši un vēl visādām īpašībām apveltīti draugi. man ir arī vecāki, kurus noteikti nevaru dēvēt par ierobežojošiem. man ir laba galva, autovadītāja apliecība (eksāmenu noliku ar pirmo reizi), istaba Rīgas centrā par lētu naudu, neciešami vīriešu dzimtes kaimiņi, pašai savs sniega dēlis, 160 gigabaitu ārējais cietais disks, 60m 8mm virve zaļā krāsā.
uzdevums: es nejūtos labi, nepārtraukti ir tāda sajūta, ka man kaut kas jāmeklē, ka man kaut kā pietrūkst. un tad, esot kopā ar saviem cilvēkiem un nejūtoties labi, es jūtos vainīga. man liekas, ka vecāki ar mani nav apmierināti, ir manī vīlušies (lai gan viņi to nav teikuši, nespēju tikt no šīs domas vaļā). nemācos itin nemaz labi. gribu labāk braukt viena, jo bail apdraudēt pasažierus (pēdējā laikā mēdzu aizdomāties un kļūt bīstama). man istabā ir karsts un tumšs un es gribu pārcelties atpakaļ pie vecākiem vai vienkārši pārvākties, ilgojos pēc dinamikas, man ir bail apstāties. es gribu sērfot. kas tas par sviestu?
klausos foo fighters
1 komentārs:
man liekas, ka nezinaamais "x" nav noformuleets pietiekami konkreeti...
vieniigais, ko es vareeju izsecinaat - mans HD ir tieshi 2x mazaaks par taveejo.
varbuut ka tur tas ronis aprakts.
Ierakstīt komentāru