viss ir nepareizi. man ir nepareiza uztvere. visu uzņemu nepareizi. man jau ir apnicis, ka vienmēr, kad jūtos slikti, tas notiek vienādi. pilnīgi viens un tas pats scenārijs.
sākšu mainīt jau kaut ko šodien.
Lauma teica, ka ja kaut ko vai kaut kādu grib, ir jācīnās, bet negribu būt nožēlojama.. (par vēlu jau laikam ir.) šobrīd laikam vienkārši jāgaida un jāskatās. man nav spēka cīnīties. jo īpaši tādēļ, ka mēģinot, visu tikai salaižu grīstē, jo pārējās tizlās emocijas jau nevar izslēgt, jo, redz, viņai tikai cīnīties tagad vajag.
esmu atsākusi lasīt grāmatas. par to paldies Žanetei vas. Vakar kā sāku, tā gandrīz pus grāmatu izskrēju cauri. Laiks pagāja nemanot. It īpaši jau tāda grāmata, kas samērā atbilst attiecīgajam manam stāvoklim.
Vēl jau pāris dienas intensīvi saņemos. Man ir jāuzraksta tas stāsts meiteņu grāmatai. Jābeidz klausīties "(500) days of summer" skaņu celiņš, jāsāk klausīties Sigur Ros, Mum, Hafdis Huld, Svavar Knutur un Hjaltalin un jāraksta. Es to jau redzu, bet nevaru vēl nosēsties.
un man patīk joga. lai gan nodarbībās man bieži šķiet, ka nevaru es to kāju tā aiz turiens aizlikt, bet kopumā sajūta ir laba. vismaz ir redzams progress.
Bija mums 6dien sacensības kāpšanā ar apakšējo drošināšanu. Es kopā ar Jurčiku startēju. Nožēlojami. Visvairāk es nevaru pārdzīvot to, ka, lai gan trenējos jau cik gadus, progresu nejūtu It kā varu kaut ko vairāk, bet kopumā, kaut vai skaņojos, cik pozitīvi gribu, nekādu ģeniālu panākumu man nav. Un ne jau par vietām ir runa. Es gribētu, lai varu pati sevi pārsteigt kādā reizē un pamēģināt un krist, nevis nobīties un kontrolēti atlaist rokas, pasakot Jurim, ka tālāk nevaru.
Vakar skatījos Nila bildes no Krievijas- palika tā forši. Patika sajūtai piemērotās krāsas/melnbaltums un visādas izplūdamības. Jauki. Viss tāds vecs un atbilstošs likās.
7dienas vakarā biju uz 5 ritmu dejas terapiju. Nevaru vēl neko par to pateikt. Klusums.
satiku 4 vidusskolas klases biedrenes. jauki. forši ieraudzīt cilvēkus izaugam. diez es ar tā izskatos? tāda saprātīgāka, mierīgāka (diez vai) un pieaugušāka?
Skola- šobrīd viss vienalga, izņemot dzelžbetona tiltu.
Lauris- Valmieras puika- man vakar lika pasmaidīt ar vēstuli no Londonas. Smieklīgi. Prasīju, kā viņam pa Valm, bet šis jau no oktobra tur. Un tādas jaukas lietas raksta. Interesējas. Lika justies labi. Paldies.
Ko tagad? Iešu Annai dāvināt krievu ķotku adītās šmotkas un neēst pusdienas. Nauda beigusies. Ha. Buržuja es.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru