Beidzot arī es sagaidīju. Garastāvoklis pilnīgi nekāds. Viss, ko pasaka līdzcilvēki liek iekšām vārīties un melnumam nākt ārā. Kaitina pastiprinātā ziņkāre un izzināt vēlme. Manuprāt, uzspīlētais pozitīvisms. Vārdi deminutīvā. Miltu izstrādājumi (smalkmaizītes, plātsmaizes, kūkas, keksi, tortes, pīrāgi un visi citi) un to patērētāji, kas ar baudu acīs izgaršo katru kumosu. Meiteņu meitenīgums puišu klātbūtnē (balss paaugstināšana, nevarība). Balss maiņa runājot pa telefonu. Mans ultra jūtīgais garastāvoklis, kas noved mani pie asarām jau runājot par.. kaut vai šķembu maisījumiem (wtf?).

un sākās viss ar koncertu, uz kuru bijām 6dien I Love You. Mūzika bija samērā kosmosīga. Elektriskā ģitāra, bungas un kontrabass. Cik sapratu, tā bija viena liela imorovizācija. Es nekad nevienā koncertā nebiju tik ļoti sajutusi kādu emciju caur sevi. Tas bija vienkārši grandiozi skumjākais koncerts, uz kādu esmu bijusi. Man gribējās raudāt, un brīžiem vajadzēja novērsties un aizvērt acis, lai nebūtu tik grūti. Nezinu, bet tajā mūzikā bija kaut kas tāds.. plosošs. Un tas galīgi ir izsitis mani no sliedēm. Tā lūk.

es franču valodu mācījos trīs gadus un saprotu VISU

dzeru karstvīnu. pilnīga ziemas smarža un sajūta visapkārt. arī tas, ka esmu ciemos piedod savu piparu. trīs lielas sveces uz gada smaržo. ar rokām jaukti salāti un pustumsa. tieši tā kā man vislabāk. un mūzika- īstā. (*)

man patīk piedzīvot sevi un citus pieaugam. krāsa pilnīgi pelēki kafijas smilšu gaiša. kā Andas gleznas.

kāpēc CITAS lietas nevar būt tik vienkāršas, līdzpastāvošas un tajā pašā laikā piepildoši ģeniālas?

paralēlā realitāte

svētdien braucu uz teātri. ar mašīnu un viena pati. jā,tas ir slikti, bet es paņēmu stopētāju. viņš bija kaut kādā galīgi nesakarīgā vietā uz Jelgavas - Rīgas ceļa.
Viņš nesmaržo pēc puķēm. Viņam tikko palika 16 gadi, dzīvo 200m no Igaunijas Robežas netālu no pilsētas. Beidzis pamatskolu Valkā un gribēja mācīties Cēsīs tehnikumā, bet viss tā iegrozījās, ka nesanāca, nu, es jau pati zinot..
Puika ar māti strādājuši fermā par cūku barotājiem un uz abiem pelnījuši 10 latus nedēļā, līdz kādu brīdi atpakaļ, kad māte nokrita un tagad guļ slimnīcā. Puiku uzreiz izmeta no darba. Mājas īpašnieks pateica, ka, ja līdz pirmdienai nesagādāšot 30 latus, varot kravāties. Māte izstāstījusi, ka viņam ir vecmāmiņa pansionātā Aucē. Viņš piektdien aizstopējis līdz Aucei pēc naudas. Izrādījās, ka vecā mamma nomirusi pus gadu atpakaļ. Un radiniekiem nekas nav par to paziņots. Tā nu viņš tagad jau otro dienu stopē no Auces. Neejot necik labi. Visu nakti esot gājis cauri Jelgavai, neko ēdis neesot. Es viņam iedevu dažus mašīnā esošos ābolus.
Viņš ik pa brīdim stāsta, cik traki ir tur, pierobežā, laukos. Daudzi ir alkoholiķi, un naudas tik tiešām nav. Nē, tā, ka vispār nav! Es to it kā apzinos, bet, manuprāt, pati nespēju īsti aptvert. Un nevajadzētu nemaz tik daudz, lai kādam palīdzētu. Un nav nemaz jābrauc uz Valku. Ļoti daudz par to tagad domāju.

Rīgā pajautāju, vai zinā, kā tiks cauri pilsētai jo man jāsteidzas uz izrādi. Viņš stāsta, ka turpceļā esot stopējis apkārt Rīgai, jo bijis bail. Kad braucam pāri akmens tiltam, viņš saka, ka tas ir skaistākais Rīgas skats, kādu viņš ir redzējis, jo līdz šim ir bijis tikai autoostā. Izlaižu viņu pie tramvaja, iedodu vienīgos divus latus, kas makā un saku, lai tomēr nebrauc pa zaķi, kā plānojis un nopēr sev kaut nedaudz kaut ko ēdamu.
Izrāde tā- nekas paliekošs. Bet šitas gan.

šorīt atnācu uz darbu un mums ir jauns priekšnieks. vakar jau sākās viņa invāzija blakus esošajā konteinerā. viņš saka labrīt, nevis čau. un uz viņa datora desktopa ir krūts, bet viņš esot zinošs.

gadās

arī, ka darbs dod patiesu baudu. šodien bija viena no tām dienām. ierados vēlāk, jo nokavēju vilcienu. Bet tas nekas, neviens nedusmojās. Man patiešām bija ko darīt. Un šoreiz pat lietas, kas man sagādā gandarījumu- strādāju autocadā ar izpildshēmām. Teorētiski jau tas nav nekāds jautrais darbs, bet man ļoti patīk. Vismaz beidzot es varu izdarīt nevis ko tādu, ko kāds man ir uzticējis, jo man vienkārši nav ko darīt, bet gan tādēl, ka neviens cits nestrādā autocadā. un tas jūtas labi.
tad bija jaukas pusdienas ar darba biedriem rīgas piena kombināta ēdnīcā. (tur var nopirkt lētus piena produktus starp citu).
un tagad, pēc vēl 2h kaut kā darīšanas man atnesa plastmasas glāzi pilnu ar šampanieti, jo kādam no strādniekiem blakus esošajā vagoniņā esot kkādi svētki un viņi nevaros neatnest arī kaimiņiem. (: labi, ka es esmu palikusi vienīgā šeit.. un pēc kādas pus stundiņas esmu brīva šai dienai. patīk_patīk.

izrādās, ka man tomēr patīk. lai arī cik visādas sajūtas mani nepārņem viscaur dienai, es vakarā jūtos apmierināta ar padarīto. vismaz manis izdarītais man šķiet svarīgs un kaut nedaudz palīdz kustināt lietas uz priekšu tajā vājprāta haosā, kas tur valda. labi, ka to neredz iedzīvotāji_parastie.