svētdien braucu uz teātri. ar mašīnu un viena pati. jā,tas ir slikti, bet es paņēmu stopētāju. viņš bija kaut kādā galīgi nesakarīgā vietā uz Jelgavas - Rīgas ceļa.
Viņš nesmaržo pēc puķēm. Viņam tikko palika 16 gadi, dzīvo 200m no Igaunijas Robežas netālu no pilsētas. Beidzis pamatskolu Valkā un gribēja mācīties Cēsīs tehnikumā, bet viss tā iegrozījās, ka nesanāca, nu, es jau pati zinot..
Puika ar māti strādājuši fermā par cūku barotājiem un uz abiem pelnījuši 10 latus nedēļā, līdz kādu brīdi atpakaļ, kad māte nokrita un tagad guļ slimnīcā. Puiku uzreiz izmeta no darba. Mājas īpašnieks pateica, ka, ja līdz pirmdienai nesagādāšot 30 latus, varot kravāties. Māte izstāstījusi, ka viņam ir vecmāmiņa pansionātā Aucē. Viņš piektdien aizstopējis līdz Aucei pēc naudas. Izrādījās, ka vecā mamma nomirusi pus gadu atpakaļ. Un radiniekiem nekas nav par to paziņots. Tā nu viņš tagad jau otro dienu stopē no Auces. Neejot necik labi. Visu nakti esot gājis cauri Jelgavai, neko ēdis neesot. Es viņam iedevu dažus mašīnā esošos ābolus.
Viņš ik pa brīdim stāsta, cik traki ir tur, pierobežā, laukos. Daudzi ir alkoholiķi, un naudas tik tiešām nav. Nē, tā, ka vispār nav! Es to it kā apzinos, bet, manuprāt, pati nespēju īsti aptvert. Un nevajadzētu nemaz tik daudz, lai kādam palīdzētu. Un nav nemaz jābrauc uz Valku. Ļoti daudz par to tagad domāju.
Rīgā pajautāju, vai zinā, kā tiks cauri pilsētai jo man jāsteidzas uz izrādi. Viņš stāsta, ka turpceļā esot stopējis apkārt Rīgai, jo bijis bail. Kad braucam pāri akmens tiltam, viņš saka, ka tas ir skaistākais Rīgas skats, kādu viņš ir redzējis, jo līdz šim ir bijis tikai autoostā. Izlaižu viņu pie tramvaja, iedodu vienīgos divus latus, kas makā un saku, lai tomēr nebrauc pa zaķi, kā plānojis un nopēr sev kaut nedaudz kaut ko ēdamu.
Izrāde tā- nekas paliekošs. Bet šitas gan.
5 komentāri:
Njā, spēcīgi spēcīgi. Ir par ko aizdomāties.
lielisks rakstiņš :)
Nuuu... es nezinu. Pastāv maza varbūtība, ka džeks tā piepelnās. Stipri par šo komentāru nesist, jo ir bijusi līdzīga pieredze ar stopētāju sievieti, kas arī strādā cūkukūtī un arī met ārā no mājas un viss kaut kas līdzīgs.. beigās vienīgi šī deva mājienu, ka labprāt pieņemtu želsirdības naudu... Šķīrāmies bez naida, bet ātri.
Es par to arī daudz domāju. Gan tad, gan pēcāk. Izlēmu, ka no tādas spriedelēšanas- bija vai nebija- nav nekādas jēgas. Tā pat nekad īsti nezināšu. Darīju, kā tajā brīdī likās atbilstoši un kā jutās pareizi.
tā ir tava atbildība palīdzēt un viņa atbildība būt godīgam. katrs atbild par saviem darbiem. tā es domāju.
Ierakstīt komentāru