otrdiena, 2009. gada 15. septembris

vakar pirmā darba diena. un jau ar to man ir skaidrs, ka man riebjas strādāt no 8 līdz 17. organisms vienkārši pretojas. esmu tur nobijusi tikai vienu vienīgu dienu, bet man jau liekas, ka nekam vairāk nav laika. man nepārtraukti nāk miegs. protams, pie vainas arī ir tas, ka man 8ņos sākas gan darbs (trīs reizes nedēļā), gan skola (pārējās divas darba dienas). mani pat pārņēma sajūta, ka neatliks vairs laika mācībām, lai gan nekad neesmu bijusi nadzīga (Anna, es vēl saprotu par tā rokām no dibena, bet izskaidro man šito!?) uz laicīgo mācīšanos.. Cerams, tas ir tikai tāds pirmās dienas baiļu efekts un normāla organisma pretreakcija nepierasta, nevēlama rutīnas ritma sākumam. nesaprotu, kā cilvēki to var darīt visu mūžu. pilnīgi velk uz pārdomāšanu par to domu, ko izteicu savā darba intervijā, ka grasos savu dzīvi saistīt ar attiecīgo profesiju. vāks.

Nav komentāru: