a man normāli.

viss ir nepareizi. man ir nepareiza uztvere. visu uzņemu nepareizi. man jau ir apnicis, ka vienmēr, kad jūtos slikti, tas notiek vienādi. pilnīgi viens un tas pats scenārijs.

sākšu mainīt jau kaut ko šodien.

Lauma teica, ka ja kaut ko vai kaut kādu grib, ir jācīnās, bet negribu būt nožēlojama.. (par vēlu jau laikam ir.) šobrīd laikam vienkārši jāgaida un jāskatās. man nav spēka cīnīties. jo īpaši tādēļ, ka mēģinot, visu tikai salaižu grīstē, jo pārējās tizlās emocijas jau nevar izslēgt, jo, redz, viņai tikai cīnīties tagad vajag.

esmu atsākusi lasīt grāmatas. par to paldies Žanetei vas. Vakar kā sāku, tā gandrīz pus grāmatu izskrēju cauri. Laiks pagāja nemanot. It īpaši jau tāda grāmata, kas samērā atbilst attiecīgajam manam stāvoklim.

Vēl jau pāris dienas intensīvi saņemos. Man ir jāuzraksta tas stāsts meiteņu grāmatai. Jābeidz klausīties "(500) days of summer" skaņu celiņš, jāsāk klausīties Sigur Ros, Mum, Hafdis Huld, Svavar Knutur un Hjaltalin un jāraksta. Es to jau redzu, bet nevaru vēl nosēsties.

un man patīk joga. lai gan nodarbībās man bieži šķiet, ka nevaru es to kāju tā aiz turiens aizlikt, bet kopumā sajūta ir laba. vismaz ir redzams progress.

Bija mums 6dien sacensības kāpšanā ar apakšējo drošināšanu. Es kopā ar Jurčiku startēju. Nožēlojami. Visvairāk es nevaru pārdzīvot to, ka, lai gan trenējos jau cik gadus, progresu nejūtu It kā varu kaut ko vairāk, bet kopumā, kaut vai skaņojos, cik pozitīvi gribu, nekādu ģeniālu panākumu man nav. Un ne jau par vietām ir runa. Es gribētu, lai varu pati sevi pārsteigt kādā reizē un pamēģināt un krist, nevis nobīties un kontrolēti atlaist rokas, pasakot Jurim, ka tālāk nevaru.

Vakar skatījos Nila bildes no Krievijas- palika tā forši. Patika sajūtai piemērotās krāsas/melnbaltums un visādas izplūdamības. Jauki. Viss tāds vecs un atbilstošs likās.

7dienas vakarā biju uz 5 ritmu dejas terapiju. Nevaru vēl neko par to pateikt. Klusums.

satiku 4 vidusskolas klases biedrenes. jauki. forši ieraudzīt cilvēkus izaugam. diez es ar tā izskatos? tāda saprātīgāka, mierīgāka (diez vai) un pieaugušāka?

Skola- šobrīd viss vienalga, izņemot dzelžbetona tiltu.

Lauris- Valmieras puika- man vakar lika pasmaidīt ar vēstuli no Londonas. Smieklīgi. Prasīju, kā viņam pa Valm, bet šis jau no oktobra tur. Un tādas jaukas lietas raksta. Interesējas. Lika justies labi. Paldies.

Ko tagad? Iešu Annai dāvināt krievu ķotku adītās šmotkas un neēst pusdienas. Nauda beigusies. Ha. Buržuja es.

inga vakar man atraksta ziņu: "Forced my icelandic gay friend in Aarhus to listen to My Star. (viņiem ir īpašas attiecības ar Eirovīziju.. neiedomājami. Lielākā daļa zina par Latviju, bet ne jau Vairas vai līdzīgās krīzes dēļ- drīzāk Prātenieku, Busuļa vai Kažas dēļ..) Miss you darling! You r coming to imwe, right." Sākās kaut kāda sarakste.. Pēdējā īsziņā viņa raksta, ka mūsu kopīga draudzene no Slovēnijas Maja ir stāvoklī. Maja bija zvanījusi Klemensam, kad Inga viesojās pie viņa. Maja saka, ka dzerot, lai nosvinētu.. savu abortu.

Gan es tagad, gan Inga tad apstulbst.

Ēm. Kā tieši bija uz ko tādu bija jāreaģē?

Apsveicu?

Kaut kā nekas nenāk ārā.

dzīve šobrīd ir pilnāka paradoksu kā parasti.
piemēram, man ļoti gribas lasīt, bet nedaru to. paņemu grāmatu, izlasu pirmās rindiņas un nolieku. gribas skriet. neskrienu. lai gan zinu, kādu kaifu tas sagādā. (nu, labi, tagad varētu vēl atrunāties ar aukstumu, bet tas tā vispārīgāk) kāpēc es vispār nedaru lietas, kuras man gribas darīt? gribas taču labi mācīties? gribas nodot visus skolas darbus laikā? gribas nevienu nepievilt?
gribas.
\\\
pēdējās pāris naktis redzu visādus dīvainus sapņus. visādi man apkārt esoši cilvēki pavisam ciās profesijās man visu ko stāsta. tad vēl citi cilvēki, uzdodas par viņu radiniekiem, lai gan es zinu, ka esmu viņus kur citur redzējusi.. tikai nevaru atminēties kur.
\\\
mans raudulības sensors ir nepareizi noregulēts, jo raudu kaut kādās sviestainās vietās, bet neraudu tad, kad vajadzētu un tas būtu tikai vēlams. kas tas ir?
\\\
nevaru sagaidīt, kad man būs savs stūrītis. drīzāk gan mērķēju un mazu, jauku dzīvoklīti kaut kur Āgenskalnā.. (: Tik tiešām nevaru sagaidīt. Man viss jau ir izdomāts, saplānots, izsapņots.
\\\
patiesībā viss tas ieprekšējais ir pilnīgs BS. Tam nav itin nekādas nozīmes.. es jūtos slikti. gribu visu ko atpakaļ. bet tā nedrīkst.

sēžu darbā. ir svētku sajūta. bet sapratu, ka tā ir tikai tāda gaidīšanas sajūta. pašus svētkus nemaz negribas. ģimene prom, esmu mājās viena. tā jau forši, bet kaut kā skumjas paralēli visam iet. bet ta gaidīšanas sajūta ir stipra un patiesi pozitīvi noskaņojoša. kaut nu tāda viņa pieturētos ilgāk.

Beidzot arī es sagaidīju. Garastāvoklis pilnīgi nekāds. Viss, ko pasaka līdzcilvēki liek iekšām vārīties un melnumam nākt ārā. Kaitina pastiprinātā ziņkāre un izzināt vēlme. Manuprāt, uzspīlētais pozitīvisms. Vārdi deminutīvā. Miltu izstrādājumi (smalkmaizītes, plātsmaizes, kūkas, keksi, tortes, pīrāgi un visi citi) un to patērētāji, kas ar baudu acīs izgaršo katru kumosu. Meiteņu meitenīgums puišu klātbūtnē (balss paaugstināšana, nevarība). Balss maiņa runājot pa telefonu. Mans ultra jūtīgais garastāvoklis, kas noved mani pie asarām jau runājot par.. kaut vai šķembu maisījumiem (wtf?).

un sākās viss ar koncertu, uz kuru bijām 6dien I Love You. Mūzika bija samērā kosmosīga. Elektriskā ģitāra, bungas un kontrabass. Cik sapratu, tā bija viena liela imorovizācija. Es nekad nevienā koncertā nebiju tik ļoti sajutusi kādu emciju caur sevi. Tas bija vienkārši grandiozi skumjākais koncerts, uz kādu esmu bijusi. Man gribējās raudāt, un brīžiem vajadzēja novērsties un aizvērt acis, lai nebūtu tik grūti. Nezinu, bet tajā mūzikā bija kaut kas tāds.. plosošs. Un tas galīgi ir izsitis mani no sliedēm. Tā lūk.

es franču valodu mācījos trīs gadus un saprotu VISU

dzeru karstvīnu. pilnīga ziemas smarža un sajūta visapkārt. arī tas, ka esmu ciemos piedod savu piparu. trīs lielas sveces uz gada smaržo. ar rokām jaukti salāti un pustumsa. tieši tā kā man vislabāk. un mūzika- īstā. (*)

man patīk piedzīvot sevi un citus pieaugam. krāsa pilnīgi pelēki kafijas smilšu gaiša. kā Andas gleznas.

kāpēc CITAS lietas nevar būt tik vienkāršas, līdzpastāvošas un tajā pašā laikā piepildoši ģeniālas?