sēžu darbā. ir svētku sajūta. bet sapratu, ka tā ir tikai tāda gaidīšanas sajūta. pašus svētkus nemaz negribas. ģimene prom, esmu mājās viena. tā jau forši, bet kaut kā skumjas paralēli visam iet. bet ta gaidīšanas sajūta ir stipra un patiesi pozitīvi noskaņojoša. kaut nu tāda viņa pieturētos ilgāk.

Beidzot arī es sagaidīju. Garastāvoklis pilnīgi nekāds. Viss, ko pasaka līdzcilvēki liek iekšām vārīties un melnumam nākt ārā. Kaitina pastiprinātā ziņkāre un izzināt vēlme. Manuprāt, uzspīlētais pozitīvisms. Vārdi deminutīvā. Miltu izstrādājumi (smalkmaizītes, plātsmaizes, kūkas, keksi, tortes, pīrāgi un visi citi) un to patērētāji, kas ar baudu acīs izgaršo katru kumosu. Meiteņu meitenīgums puišu klātbūtnē (balss paaugstināšana, nevarība). Balss maiņa runājot pa telefonu. Mans ultra jūtīgais garastāvoklis, kas noved mani pie asarām jau runājot par.. kaut vai šķembu maisījumiem (wtf?).

un sākās viss ar koncertu, uz kuru bijām 6dien I Love You. Mūzika bija samērā kosmosīga. Elektriskā ģitāra, bungas un kontrabass. Cik sapratu, tā bija viena liela imorovizācija. Es nekad nevienā koncertā nebiju tik ļoti sajutusi kādu emciju caur sevi. Tas bija vienkārši grandiozi skumjākais koncerts, uz kādu esmu bijusi. Man gribējās raudāt, un brīžiem vajadzēja novērsties un aizvērt acis, lai nebūtu tik grūti. Nezinu, bet tajā mūzikā bija kaut kas tāds.. plosošs. Un tas galīgi ir izsitis mani no sliedēm. Tā lūk.

es franču valodu mācījos trīs gadus un saprotu VISU

dzeru karstvīnu. pilnīga ziemas smarža un sajūta visapkārt. arī tas, ka esmu ciemos piedod savu piparu. trīs lielas sveces uz gada smaržo. ar rokām jaukti salāti un pustumsa. tieši tā kā man vislabāk. un mūzika- īstā. (*)

man patīk piedzīvot sevi un citus pieaugam. krāsa pilnīgi pelēki kafijas smilšu gaiša. kā Andas gleznas.

kāpēc CITAS lietas nevar būt tik vienkāršas, līdzpastāvošas un tajā pašā laikā piepildoši ģeniālas?

paralēlā realitāte

svētdien braucu uz teātri. ar mašīnu un viena pati. jā,tas ir slikti, bet es paņēmu stopētāju. viņš bija kaut kādā galīgi nesakarīgā vietā uz Jelgavas - Rīgas ceļa.
Viņš nesmaržo pēc puķēm. Viņam tikko palika 16 gadi, dzīvo 200m no Igaunijas Robežas netālu no pilsētas. Beidzis pamatskolu Valkā un gribēja mācīties Cēsīs tehnikumā, bet viss tā iegrozījās, ka nesanāca, nu, es jau pati zinot..
Puika ar māti strādājuši fermā par cūku barotājiem un uz abiem pelnījuši 10 latus nedēļā, līdz kādu brīdi atpakaļ, kad māte nokrita un tagad guļ slimnīcā. Puiku uzreiz izmeta no darba. Mājas īpašnieks pateica, ka, ja līdz pirmdienai nesagādāšot 30 latus, varot kravāties. Māte izstāstījusi, ka viņam ir vecmāmiņa pansionātā Aucē. Viņš piektdien aizstopējis līdz Aucei pēc naudas. Izrādījās, ka vecā mamma nomirusi pus gadu atpakaļ. Un radiniekiem nekas nav par to paziņots. Tā nu viņš tagad jau otro dienu stopē no Auces. Neejot necik labi. Visu nakti esot gājis cauri Jelgavai, neko ēdis neesot. Es viņam iedevu dažus mašīnā esošos ābolus.
Viņš ik pa brīdim stāsta, cik traki ir tur, pierobežā, laukos. Daudzi ir alkoholiķi, un naudas tik tiešām nav. Nē, tā, ka vispār nav! Es to it kā apzinos, bet, manuprāt, pati nespēju īsti aptvert. Un nevajadzētu nemaz tik daudz, lai kādam palīdzētu. Un nav nemaz jābrauc uz Valku. Ļoti daudz par to tagad domāju.

Rīgā pajautāju, vai zinā, kā tiks cauri pilsētai jo man jāsteidzas uz izrādi. Viņš stāsta, ka turpceļā esot stopējis apkārt Rīgai, jo bijis bail. Kad braucam pāri akmens tiltam, viņš saka, ka tas ir skaistākais Rīgas skats, kādu viņš ir redzējis, jo līdz šim ir bijis tikai autoostā. Izlaižu viņu pie tramvaja, iedodu vienīgos divus latus, kas makā un saku, lai tomēr nebrauc pa zaķi, kā plānojis un nopēr sev kaut nedaudz kaut ko ēdamu.
Izrāde tā- nekas paliekošs. Bet šitas gan.

šorīt atnācu uz darbu un mums ir jauns priekšnieks. vakar jau sākās viņa invāzija blakus esošajā konteinerā. viņš saka labrīt, nevis čau. un uz viņa datora desktopa ir krūts, bet viņš esot zinošs.

gadās

arī, ka darbs dod patiesu baudu. šodien bija viena no tām dienām. ierados vēlāk, jo nokavēju vilcienu. Bet tas nekas, neviens nedusmojās. Man patiešām bija ko darīt. Un šoreiz pat lietas, kas man sagādā gandarījumu- strādāju autocadā ar izpildshēmām. Teorētiski jau tas nav nekāds jautrais darbs, bet man ļoti patīk. Vismaz beidzot es varu izdarīt nevis ko tādu, ko kāds man ir uzticējis, jo man vienkārši nav ko darīt, bet gan tādēl, ka neviens cits nestrādā autocadā. un tas jūtas labi.
tad bija jaukas pusdienas ar darba biedriem rīgas piena kombināta ēdnīcā. (tur var nopirkt lētus piena produktus starp citu).
un tagad, pēc vēl 2h kaut kā darīšanas man atnesa plastmasas glāzi pilnu ar šampanieti, jo kādam no strādniekiem blakus esošajā vagoniņā esot kkādi svētki un viņi nevaros neatnest arī kaimiņiem. (: labi, ka es esmu palikusi vienīgā šeit.. un pēc kādas pus stundiņas esmu brīva šai dienai. patīk_patīk.

izrādās, ka man tomēr patīk. lai arī cik visādas sajūtas mani nepārņem viscaur dienai, es vakarā jūtos apmierināta ar padarīto. vismaz manis izdarītais man šķiet svarīgs un kaut nedaudz palīdz kustināt lietas uz priekšu tajā vājprāta haosā, kas tur valda. labi, ka to neredz iedzīvotāji_parastie.

vakar pirmā darba diena. un jau ar to man ir skaidrs, ka man riebjas strādāt no 8 līdz 17. organisms vienkārši pretojas. esmu tur nobijusi tikai vienu vienīgu dienu, bet man jau liekas, ka nekam vairāk nav laika. man nepārtraukti nāk miegs. protams, pie vainas arī ir tas, ka man 8ņos sākas gan darbs (trīs reizes nedēļā), gan skola (pārējās divas darba dienas). mani pat pārņēma sajūta, ka neatliks vairs laika mācībām, lai gan nekad neesmu bijusi nadzīga (Anna, es vēl saprotu par tā rokām no dibena, bet izskaidro man šito!?) uz laicīgo mācīšanos.. Cerams, tas ir tikai tāds pirmās dienas baiļu efekts un normāla organisma pretreakcija nepierasta, nevēlama rutīnas ritma sākumam. nesaprotu, kā cilvēki to var darīt visu mūžu. pilnīgi velk uz pārdomāšanu par to domu, ko izteicu savā darba intervijā, ka grasos savu dzīvi saistīt ar attiecīgo profesiju. vāks.

šī vakara kopsavilkums

ar Juri braucām geocachingā pa un ap Jelgavu. Bija pavisam dīvaini, jo vēl galīgi nejūtos kā mājās un šādā stadijā apmeklēt dažādas ne tik populāras vietas Jelgavā šķiet vēl dīvaināk.

Sākām pie viena tilta, kur neko neatradām. Meklējām gan kādu stundu man liekas vai pat vairāk. Izložņājām, bet nesekmīgi.

Tad pie nākamā tilta. Likās, ka norādes it ļoti skaidras un nevajadzētu būt problēmām, BET vienā brīdī mēs attapāmies situācijā, kas tuvumā esošā kkāda loģistikas centra apsargs šāva gaisā. Es biju vienkārši šokā. Viņš nenormāli krieviski lamājās, teica, ka dabūsim svinu galvās, ka viņš mūs redzot ****. Tas bija tā samērā iespidīgi. Kopā viņš izšāva kādas 3 reizes. Tad Juris viņam teica, ka mums te ir uzdevums un gribam atrast punktu. Muskuļkalns riktīgi vēl nolamājās, ka viņš mums parādīšos punktu.. Viņš mūs tūliņ nošaušot. [viss krieviski] Mēs vēl gribējām turpināt meklēšanu pēc tam, kad tad psihopāts bija nopierinājies un aizgājis nostāk, bet izlēmām atgriezties gaismā. Samērā sirreāli.

Tad viens pavisam viegls punkts, ko atradām apmēram 2 minūšu laikā.

Tad viens interesants ar ripojošiem akmeņiem, klinšu kāpšanas elementiem (man mugurā bija kleita, bet viss noritēja ļoti veiksmīgi neskatoties uz to!) un lampiņu gaismu slēpšanu. Vismaz šo atradām.. Iekša bija arī ceļojoša monēta, ko paņēmām, lai ieliktu kādā citā vietā.

Tad atkal pilnīga neviksme. Nevarējām saprast, kā tas var būt, ka tieši mēs te kko nesaprotam vai neredzam. Visi atsauksmēs rakstījuši- viegli atradām, atminējām uzdevumu un atradām.. Mēs tā kā būtu kaut ko palaiduši garām skraidījām apkārt paceļot katru akmeni, kas uz zemes..

Tad turpinājām ar vēl viena punkta neatrašanu Lielupes krastā. Toties bija skaista un nepierasta leņķa skats uz pilsētu. Bija jāpakāpjas un Juris bīstami pietuvojās gaismai..

Tad neatradām "easy" punktu 2m virs zemes magnētiskajā stūrī, kas mūs arī satrieca. Viens vīrietis gāja garām, mēs ar lukturīšiem uz galvas rakājāmies pa vīteņiem, kas apslēpa sētu. Vinš paātrināja tempu un nervozi aizsteidzās prom. (:

Un tad pēdējais pazemojums, kad es tik tiešām pacēlu visus akmeņus, kas tajā vietā kustējās, un Juris palīda zem tiltiņa, kas pārlikts piemēslotajam grāvis, kur nav ūdens. Un tik un tā mēs neko neatradām. Lēmēti. Ar to arī mums bija gana.

Beigās izdomājām, ka vajadzēs pašiem izveidot punktu kādā vietā, ko var pārredzēt no mūsu mājām vai kā tamlīdzīgi, lai varam skatīties un priecāties, kā mūsējos atrod. Vai arī kā cīnās cilvēki. Bet jāuztaisa būs gan.

bác, nav atkal laika rakstít, jo mums brauc pakal, lai vestu uz stopésanas vietu, bet vienu teikumu pie katras jau paspésu..

te sákás músu celojums. juka melna baznícina, kas izskatíjás un péc izmériem bija tik pat ká miniatúra. blakus lavas pludmale. táda kosi melna, bet apaugusi ar kosi oranzam algém.. sie Islandes kontrasti. (Buðir)
bazalta kolonnas ir párnémusas so zemi. vinas ir visur. un uz vinu gamiem dzívo putni. (Arnarstapi)

skatíjámies kaijas, kas tur dzívo. bija vairákas tádas arkas. soma jau spiez plecus, kaut noieti tikai varbús 600m. (Arnarstapi)

Anna kápj kráterí, kas beigás izrádíjás pilnígi nekáds, tápéc nav bilzu. Foná vr redzét sveicieti (melnajá jaká), kas mús veda. Vinam businá pie griestiem bija Milkas govs áda.

Tátad, sis ir vecákais metála kugis Islandé. Búvéts 1912. gadá Norvégijá. Tagad stáv krastá Ósafjörður galá, kur arí guléjám kádas mazas kalnu búdinas piebraucamajá celá, kur naktí atbrauca ípasnieki un par mums sméjás. Bet no ríta viens no viniem (írs) mús pamodinája ar tekstu: good morning! would yoou like to have a cup of tee? un, kad es atvéru telti, tur vins bija ar 2 krúzítém rokás.. jauka iepazísanás.

tas bija saulriets_neizmirstamais.

já, já..

te més stopéjám abos virzienos, jo sáka zust ceríba, ka uz Islandes R punktu káds vispár brauks.. vai arí no turienes. bet més vismaz sarakstíj´m pastkartes.. (: bilde jau nu labá..

un tad més tur romér tikám. Látrabjarg!!! un es vájprátá priecájos par vienu no 3 tur vél esosajiem puffiniem.. tie duriki néma un aizlidoja pirms més ieradámies.

un klintis augstákajás vietás pat 300m.

kártéjais ára baseins. silts, silts. bet te véjs bija tik stiprs, ka més sédéjám aiz gérbtuvém un skatíjámies, kad brauks vienigá masína sajá vakará, kas mús arí panéma.


dívaina éstuve siltumnícá, kur varéja nopirks visu nepieciesamo sadzívei.
rekláma siltumnícas logá. bija arí burgeris..

un tad páris dienas bez bildém, jo neko ísti nevaréja redzét.. bija mákoni.. un lietus un véjs vájprátígs. un kalnos sasniga sniegs.. bet 6diená Reykjavíká bija kultúras festiváls.

skauti. tas var notikt tikai Islandé. Pasá Reykjavíjas centrá..






mhm. skaties un izbaudi. (tas vakará koncertá, neviena no mums nezina, ká tá bilde tapa. es vismaz, né.. lai gan més pat nedzérám neko.) un pécák bija pirmá ugunosana maná múzá, kas man tá pa ístam patika. tas bija tiktiesám baudámi. (vini te ir mazliet traki uz ugunosanám.)
tá lúk. sodien dodamies uz ziemeliem. gaidiet vél..

naakamaa pietura: peec pieprasiijuma

annas apraksts par 3dienu gaajienu Landmannalaugar - Pórsmork seit
neliels vizuaalais ieskats:

par to, ká mums ar Annu gája tajá bárá:

Annas saceréjums

péc ípasa pieprasíjuma ievietojam (es un anna, jo viss notiek zem stingras cenzúras) kleitu bildi. nácás izveidot jaunu sodien, jo Kráns originálo pazudinája. Sajá bildé nevar redzét skaistos kalnus, kas ir foná, pirmajá bildé tos, protams varéja redzet, bet tápéc jau tas ir Kráns..

Tátad-

nu, ja. visu laiku meegginu sannemties uzrakstiit, bet te tas ir paaraak gruuti. nav laika. (un laikam beigsu rakstit ar dubultajiem burtiem garumzimju vietas, jo tas panem parak daudz pulu, jo, nemot vera manu paris_jomu_perfekcionismu, viss japarlasa un jaizlabo.. negribu. cerams, ka vares kko saprast.)

tátad- Anna ir seit.
atkláti sakot, pirmás dienas bija saméra saspringtas. es konstanti nervozéju par to, ka vinai nepatiks mani draugi. Ka mani draugi runás visádas jélíbas un es Annai vairs nepatiksu, jo vina domás ´ar kádiem tá te ir sapinusies, losene´.. Arí par to, ka, nemot vera, ka vairaki no viniem atstáj Islandi tikai ap 10.augustu un es gribu pavadít ar viniem péc iespéjas ilgáku laiku (jo vinus redzu tikai páris reizes gadá), Annai bús jápavada ar nepazístamiem, pilnígi citádákiem cilvékiem viss tas laiks. Pret vinas gribu vilku vinu lídzi, jo nekádas citas iespéjas jau ísti nav. Vina seit nevienu citu nepazíst, es vinu uz sito auksto pasaules nostúri atvilku, zinot, ka vinai jau Latvijas vasaras nav par karstu. Un tá ir mana vaina, ka es par to nepadomáju átrák, kad teicu vinai datumus, kuros jáperk biletes. blá blá, es jau sevi vainot máku, it ípasi tá, lai tas izklausás tá, it ká es to visu briesmígi nozélotu, baigá hitrá beibe.
Bet
galu galá esmu prieciga. Par to, ka Anna vinus satika. Par to, ka vina redz mani starp viniem. Vismaz beidzot káds no manéjiem redz, ka es vinus neesmu izdomájusi. Redz to, no ká daudzas lietas es tik loti gribétu aizvest lídzi..

Péc trís dienu pilnígas nedélas nogales sajútas, kad katru vakaru ir ballíte un katrs ríts sákas agrákais ap 12tiem, devámies 3 dienu izbrauciená ar masínám. Apskatíjam páris MUST SEE in Iceland. Geizeris un Gulfoss, visádi citi údenskritumi. Skatijamies to vietu, kur no ledája lúzt nost milzu gabali, tad pat lídz 20 gadus peld milzígá ezerá un tad kkad ronu un puntnu pavadíti iet peldéties júrá. Zél tikai, ka bija suna laiks un nevaréja neko redzét un lija lietus un viss par ko es varéju padomát bija sédesana masiná vai kafejnícá un karsta sokoláde. Bet més tur noteikti búsim vélreiz. Un tad spídes saule. Es Annai tá ká apsolíju.

Tad atkal galvaspilsétá. Dazi citi man pazístami atbrauca, citi atkal devás projám..

___
Atlávos visádás tádas darbíbas, ko májás nekad neizveiktu. Anna bija ká táds parbaudíjums, vai man izdosies turpinát iesaktás izmainas májás. Jo vina ir májas. Un es gribétu domát, ka man izdevás un izdosies. Es jau nopirku kleitu. Un gribu ar to staigát visu laiku.

Anna arí nopirka kleitu. Skaistu, skaistu baltu, smalki adítu garrokainu nedaudz iesvítrainu kleitu. Iedomájaties Annu skaistá kleitá un tad sareiziniet ar 7,5 un tad iegúsiet to, kas ir ísteníba. Protams, savu dara ari vinas neparasti tumsais iedegums, kas nedaudz atgæadina meiteníti no graustu miljonára. __ Un vél vina nopirka skaistáko kreklinu simpus Gibraltáram. Un vinai nekas no tá nav par lielu un man par to milzígs prieks.

Nedaudz prátu jauc músu jauká celabiedra- fotoaparáta- nejaukás izdaríbas sadarbíbá ar vietéjiem datoriem. Pirmais jau bija tas, ka neviens no datoriem vinu neatpazina un kad beidzot tomér viens atpazina, nepietika vietas, tad beigás izrádíjás, ka visas bildes ir automátiski no focuka izdzéstas un tikai dala ir datorá. Anna vinu nosauca par kránu (protams, tas originálá bija domáts kráms, bet es párklausíjos). Vél tur figuréja mulkis un páris citi vieglie lamu várdi. Bet, nu, bija jau arí pelníjis. Visas músu vakardienas Reykjavíkas bijdítes, un vél citas pirms tam uznemtás ir pazudusas. Bet gan aju uztaisísim jaunas.

___
Nemot véra manu patreizéjo stávokli un drosmes pársátinájumu organismá, izvértu vairákas vienkársi vájprátígi neértas sarunas. Bríziem likás, ka es un/vai Anna zaudésim samanu. Soreiz tá bija vina, kas raudája. Es ká parasti nezinaju, kur likties, jo esmu nelietojama mierinátája. Árá nák tikai kkádi truli joki. To reizi més tá arí neesam lídz galam izrunajusas. Es vinu aizvedu májás, pati aizbraucu downtown,
mani santázas rezultátá ieterpa kleitá un spídígos legingos, uzlika nedaudz kosmétiku un gájám dejot. Bet es arí lávos. un man patika. sen nebiju tik labi jutusies. labi un sieviskígi. varétu pat drosi teikt pievilcígi. vecriga, gaidi, es jau náku. (muahaha).

Fakts- uz vienas kronas monétas ir kkas loti lídzígs músu lasim (misters internets saka, ka tá esot menca. nu, nezinu gan..), bet smiekligi. Un viniem vispár uz monétám ir tikai zivis. Un viens krabis. Bet tá ká man naudas vairs nav, to man vairs neredzét.

Islandiesu planosana ir vienkarsi briesmiga. Un trakákais ir, ka es nespéju neko pretí padarít. Jau vairák ká nedélu méginu no Viggas dabút kápsanas ekipéjumu, jo pati lídz neko nepanému, jo man teicás iedot. Bet tas sák izskatítites neiespéjami. Vina tikai atliek piezvanísanu kkádiem saviem cilvékiem uz nákamo dienu un tad atkal uz nákamo. It ká tas prasítu 2 stundas kádam piezvaít un vienkársi pajautát.. Bá. Tá bija arí nometné. Jútos ´loti vainíga Annas prieksá, vina visu laiku saka, ka nevar vairs nosédét uz vientas. Un es vinai piekrítu, bet man ir kkádi traucékli. Jápadomá, ká to izmainít.

Tagad sézam Ingas májá, esam divas vien jau otro dienu, jo Inga aizbrauca ar páréjiem uz kázám, bet vinas vecáki un brális kkádá celojumá. Tad nu mums ir mája, masína, pludmale, gulbji, kaijas, píles un zosis. Lievenis, milzígs logs virtuvé, kas darbojas ká televizors, kur var vérot dalu pilsétas un kalnus tálumá. Klausámies skaistu múzicinu. Es iespéjams esmu slima ar cúku gripu pateicoties páris saprátígiem Islandiesiem, kas vazájas apkárt slimi. Sodien apédu 4 daivinas kiploka, daudz medu, dzéru téju, apelsínu sulu un daudz údeni. Anna par mani loti labi rúpéjas. Um mums kopá ir jautri. Vismaz man tá liekas.

Bet jebkurá gadíjumá. Domáju, ka 1dien més pazúdam. No Reykjavíkas. Un tad jau redzés, ká mums tur bús ar tiem ierakstiem.
Man ir prakstiski beigusies legálá nauda, kas bija táds, ká nedaudz pársteigums, bet tomér samérá paredzama lieta, zinot sevi. Ir tagad emerdzensí nauda, bet negribu to térét. Sarunájám ést kérpjus, jo zinám visádas receptes no LV. Un ir visádas griku putras lídzi. Gan jau viss bús kedás. Vismaz varésim nomest ar alu uznemtos kilogramus.

Sai reizei pietiks. Man vácelíté vél ir stásts par vakardienas Viggas grupas uzstásanos pabá, bet tam vajadzés daudz laika, to rít.
Párlasít negrasos, piedodiet par saraustíto saturu.

taatad. esmu islandee. nu jau kaadu laiku pa iistam. kopss 19. juulija. viss ir izveerties tik labi, ka nebiju tik labi gaidiijusi. jau lidostaa satiku savu bijusso, kas bija patiesais iemesls, kaapeec pieteicos braukt uz nometni pirms tam, kad vinnss pateica, lai "nedomaaju, ak starp mums kaut kas veel vareetu buut". fak. bet es jau esmu sameeraa lepna buutne savaa dzillaakajaa buutiibaa.

(kaa var nojaust ssii buus taada sameeraa atklaata zinna- man vienkaarsshi ir apnicis, ka ar saviem labaakajiem nevaru runaat par taam teemaam, kas ssobriid mani visvairaak ccakaree)

taapeec neatteicos no sevis passas dotaas iespeejas un velku sev liidzi arii citus.

bailes un paarvaramas lietas saakaas jau lidostaa- satiku. muusu reisi ielidoja visai liidziigos laikos un abiem biaj viena mantu lenta. ironija pironija. taa nu sanneemu visu savu drosmi un gaaju klaat. tagad, skatoties atpakall, tiessaam sev liekos lloti netipiski drosmiiga, jo aizbraucu uz turieni viena no latvijas, pazinu praktiski tikai vinnu un teoreetiski arii paaris vinna draugus, ko biju satikusi. un lidostaa vinni visi bija tur. un es viena pati gaaju klaat un sasveicinaajos. man likaas, ka viss pasaules karstums ir sakaapis manii un koncentreejas tiesi sejas apviduu. bet es to izdatiiju. un vinnss bija ssokaa, jo, pirmkaart bija domaajis, ka satiks mani tikai passaa nometnee, otrkaart, sakaraa ar to, ka es taa vienkaarssi piegaaju. agraak es taa nevareetu. tas tiesa.
sagaidiijaam somas un devaamies aaraa. muus sagaidiija Inga, Islandiessu meitene, kas vinnu miil. bet vinni ir tikai lloti labi draugi. taada saspiileeta situaacija. vinna ir vienkaarssi neaprakstaama.
kad tikaamies pirmo reizi, mees bijaam kopaa un vinna sameeraa maaksliigi meegginaaja sadraudzeeties (bet pilniigi tiiru sirdi, bez jebkaadiem llauniem noluukiem). un man tas likaas vienkaarssi vaajpraatiigi diivaini. vinna mani ievilka tualetee, un kameer pati ccuraaja, staastiija, ka es vinnai lloti patiiku un, visaadas labas lietas par mani.. es raudaaju. vinnss visu paarprata un aizsuutiija Ingu prom. tagad smiekliigi leikas. bet es biju uz vinnu greizsirdiiga visu laiku, ko bijaam kopaa. vinna ir neaprakstaami unikaala. ceru, ka annai vinna patiks.

ssii bija muusu otraa tikssanaas peec taa pasaakuma Vaacijaa. un vinna panneema mani kopaa ar visiem no Austrijas atbraukussajiem pie sevis uz maajaam, lai kopaa ar visu vinnas klanu baudiitu jauku barbekjuu kaadaa no Reikjavikas prieksspilseetaam maajaa juuras krastaa. tajaa passaa laikaa paareejie daliibnieki un briivpraatiigie devaas uz skolaam, lai tur pavadiitu nakti un naakamajaa dienaa dotos uz nometnes atklaassanas vietu pioe universitaates eekas. un tad taalaak un nometnes norises vietu. viss bija taa nedaudz neveikli. es tiku ielikta prieksseejaa seedeklii blakus vinnai. visi bija lloti draudziigi, mees abi- atturiigi.

taa kaa pievienojos neplaanoti, bija jaadala gultas. es guleeju ar Ingu vienaa. mees pus nakti ar partraukumiem runaajaam. par vinnu, protams. par to, kaapeec viss ir taa, kaa tas ir, ka vinnss izveeleejaas mani, ka mees esam sabojaatas un nekad vairs nevareesim artast mieru, jo saliidzinaassana ir neizbeegama. es atkal raudaaju.

un tad uz nometni. leenaam saaku iedraudzeeties ar paareejiem Austriessiem tuvaak, jo mums kopaa jaavada nodarbiibas. beigu beigaas tas izveertaas par daudzaam vienkaarssi neaprakstaamaam attieciibaam. kau mani draugi vereetu vairaak liidzinaaties ssiem cilveekiem uztveres, atveertuma, atklaatuma zinnaa. negribu, ka to uztver kaa negatiivu lietu. man vienkaarssi tik lloti patiik justies taa, kaa es juutos starp vineim, kopaa ar vinniem. man ir plaans, kaa meegginaat ko mainiit, bet tad jau redzeesim, kaa tas izveertiisies.

islandiessi ir skaisti. runaa, ka iemesls ir tas, ka vinni kuggojot apkaart visur nolaupiija skaistaakaas sievietes un veda sev liidzi. mees izdomaajaam, ka tie dazzi iznneemumi, kas ir ne elpu aizraujossi skaisti ir izskaidrojami ar saakotneejo vikingu viiriessu ne vienmeeriigo skaistumu. (meh meh)
mees daudz runaajaam. teelojaam gruupijas nometnes org komitejas skaistajiem vikingu varonniem. (viss, protams, angliski izklausaas dabiskaak) konstants flirts ir neizbeegams. to nevar kontroleet.

vairaakas reizes izrunaajos ar vinnu. nekad nebuutu ticeejusi, ka speetu ar vinnu peec taada nobeiguma veel runaat, pavadiit kopaa laiku, dejot, aardiities, guleet 4vietiigaa teltii 10 cilveeku ccupaa un aakstiities kaa parasti. bet es varu. un tas konstanti vairs nesaap. zinaataaji saka, ka vinna jaunaa draudzene no slovaakijas ir lloti jauka. un es tam ticu. un man ir prieks. domaaju, ka fakts, ka vinss jau oktobrii paarcellas uz Llubllinu, daudz ko izsaka.

esmu ieguvusi praktiski dviinnu maasu nometnee. mums vienkaarssi saskan. un man patiik, ka varu iet klaat un izraadiit savu patikssanu cilveekiem, teikt, ko domaaju vispatiesaakajaa veidaa.. un mans jaukais Norveeggu vikings, kas par mani ruupeejas kaa par mazo maasu. un veel un veel.

un daba. par to es vispaar nevaru. man truukst vaardu. un vieteejie. vinni reti kad sleedz ciet massiinas. atliek tikai apbriinot un ilgoties. bet negribas teereet laiku. gribas visu izdziivot. es gribeetu te padziivot. pilniigi raudiens naak.

man ir bail, ka mainiisos, kad anna atbrauks. ka ieiessu atpakall savaa nedrossajaa stadijaa. bet tad jau redzees.

bet gaidu gan es vinnu. gribu visu paraadiit, kopaa izdziivot. mums tomeer kaut kaa saskan.




beigu beigaas sanaaca taada lubenes tipa eseja par manu gariigo staavokli. visu gan es neizstaastiiju. uztreiz nevar taa cilveekus satriekt. pati veel neticu tam, kas te notiek. ssii zeme mani maina. un man ir taads prieks par piedziivoto, nnemot veeraa, ka viss te tikai veel saakas. nezinu, kaa buus ar tiem ierakstiem, mad, centiissos. bet tad jau redzees. raksties zinnas. riktiigi forssa sdajuuta sanemt. kaut gan ne vienmeer varu atbildeet. liidz veelaakam. eju dzert alu un skatiities 70.gadu fotograafiju graamatu, ko man iedeva Ingas mamma. (nometne jau ir beigusies, tagad dziivojamies te. paarsvaraa visi aizbrauks kaut kad peec nedeellas)

man ir TĀDS stress.. jau kuro reizi izpakoju savu somu, mēģinot atrast tajā ko šaušalīgi smagu un tādu, kas tur galīgi neiederētos un man nebūtu vajadzīgs, piemēram, milzīgu svina fēnu. un tur tiktiešām nekā lieka nav. sāku jau izmest visādas vajadzīgas lietas, kuras teorētiski varētu aizstāt ar citām. lūk, tas man besī.

izrādās, ka manai domai, ka divu dienu pasākuma soma ir vienlīdzīga ar mēneša pēc izmēriem, tomēr nav lemts būt patiesai. ja nu vienīgi pieliekot zvaigznīti ar tekstu, ka komforta līmeņi krasi atšķiras..

pirmseksāmena dienā

šis padara mazoglekļa un leģēto tēraudu kaut nedaudz panesamu. kaut es būtu sākusi mācīties ātrāk. tagad, kad man nav laika, ir parādījusies patiesa interese un vēlme lasīt vairāk. kur ir sakarība?

Kusties

Lielvārdes biezpienmājiņa.

Kamīns, vīns un divas vājprāta smieklu krampjiem sejās dejo pie pavisam skaļa Move.

robin

tīrakā lauksaimniecība

katram savu dārznieku.

neaprakstāms prieks laužas ārā par spīti. 

krampji, krampji. par spīti.

man garšo

piens un brokastu pārslas

"maitene, kas nāk

no lētām zviedru filmām.."

es šodien biju gavenajā lomā filmā "Les misérables".

viena no retajām lietām, kas manu dienu uztaisīja bija:

jeb armijas dienas parāde Teherānā. Sniegacilvēki vasaras kažokos.

"Belsize Park (nearest underground station to Pax Lodge):

Turn right at the station and walk to the traffic lights with the churches on either side of the road. Turn left and follow the red church around the corner to Lyndhurs Road. It is approximately a 10 minute walk from the underground station."

Tā tas šorīt sākās. Nu, pa vidu bija vēl pārsēšanās. Nebūtu jau reāli, ja varētu aizbraukt nepārsēžoties. Pa dienu bija visāda sevis morāla spīdzināšana runājot par "finding your true potential and developing it.." un vēl visādām smagām lietām. Jā, jūs domājat pareizi- tas tik tiešām bija ļoti vērtīgi un labi, tikai es nespēju to atzīt un pataisu visu vai nu ironisku, vai kaut kā tā, galvenais ne patiesu. 

BET

Pēc vakariņām bija jātiekas ārā, kas mani ļoti iepriecināja, jo tā sēdēšana un domāšana mani jau bija padarījusi traku. Pusceļā izrādās, ka mēs ejam uz baznīcu. Vienu no tām, kas ceļa aprakstā. aizraujoši. (jā, man tagad patīk baznīcas. tas ir mana pirmā apņemšanās manā pašizmaiņu plānā, nemaz nesmīkņā. man tagad patīk mājas un visādi kultūras objekti.) 

izrāvums no konteksta, lai varētu saprast kontekstu:

pirms vakariņām mums parādīja kaut kādu dīvainu prezentāciju ar ~6 slaidiem, kur mūsu tēma bija parādīta iepīta Nārnijas hroniku pirmās daļas stāstā. Es tā arī paliku nesapratusi, kas tas bija par sviestu. 

izrādās, ka tā nemaz nav baznīca kā baznīca. iekšā ir teātris. ēka bija vienkārši elpu atņemoša. mazu gaišu ķieģelīšu mūrējums. arkas, velves, skaistas cakas. bet visas jumta konstrukciajs no koka. arī velves. milzīgas velves. un pagrabstāvā eiroremonta točas. (: galīgi gaumīgi. altāra vieta ir aizmugures kulises. un, uzmini, nu, kadu izrādi rāda? Nārnijas hronikas. vareni. un tas vēl nav viss. tas izrādās ir tāds kā pus mūzikls. (nezinu, kā to pareizi sauc..) un aslans ir mulats as blondiem drediem. dzied gan labi. un viņš tiešām taisa maģiju. man likās, ka bija nedaudz par ilgu. bet beigās bija labi. negaidīti.

pa vidu vēl uzzināju, ka mēs neesam vienīgie, kam mormoņi uzdarbojas. arī itālijā ir tāda pati problēma. 

saruna atpakaļceļā:

Sara (IT): this other red church has really unusual shape. it is for sure not like any other church i have seen. there are those weird unsimetrical towers..

Maija (es): indeed. i didn't notice that before. hmm. bizarre.

Susane (USA): yes, it does. but i heard there is a recording studio in it. 

Maija (es): oho. that is interesting. and the other one is a theater. neat.

Susane (USA): And they say almost half of the Mamma Mia has been recorded there..

Sara (IT): well that is defiantly better than inventing a new religion.

nezinu, kā citiem, man patika. 

Sleeping Sickness

man ir riktīgi skumji. likās, ka esmu kaut kādā līmenī savu nožēlojamību pārvarējusi, uzvarējusi un tikusi nākamajā līmenī, bet izrādās, te bija kaut kāds caurums, kurā iekrītot, nonāk atkal sākumā. dažreiz man arī gribētos būt spējīgai vemt no šitādām lietām. bet tad atkal, nē. tagad pat ārēji vairs nevaru relatīvo pozitīvismu izstarot. vairs nevaru paturēt visu iekšā, man ir slikti.

bail pietuvoties robežai, kad viss paliek vienalga. Anete šodien par to ieminējās, un es, vēlāk par to domājot, jutos kā karstu tēju iedzērusi.

f*k.

šodien atklāju, ka

kopš pamatskolas nekas daudz manā raksturā mainījies nav. kā es nokļuvu pie šī ģeniālā secinājuma? 

mēģinot novērst domas no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic skolai, izdomāju kartot galda atvilkni. Tur sakrājušies visādi galīgi veci loriņi (to skaitā visu 4 gadu mākslas skolas ik mēneša maksājumu kvītis un citi vitāli svarīgi manas dzīves pierādījumi). Un tam visam pa vidu iznira sarkana aploksne, kurā iekšā izrādās ir mazas garenas lapiņas ar manu 9. klases biedru domām par mani. Viss, protams, ir noticis anonīmi, bet vairumam lapiņu ar zīmulīti manā rokrakstā pierakstīti klāt iespējamie vaininieki.. Tad nu, lūk, pāris citāti:

"Gudra, ne īpaši inteliģenta. Bieži sāpina citus cilvēkus, kritizē tos. Lien tur, kur nevajag. Dažreiz jautra, dažreiz ne ar vienu nerunā. Nevar saprast. Nav prognozējama." /Liene Upeniece/

(rakstīts drukātiem burtiem, lai nevarētu pazīt rokrakstu. neizdevās..)

"TĒLO NO SEVIS KAUT KO TIKAI PATI NEZIN KO. DAŽREIZ IR NECIEŠAMA, BET AR VIŅU DRAUDZĒTIES VAR." /Andris Vējkipters/

"Nekad nevar saprast, ko viņa dara un ko viņa grib. Šad tad jumts viņai aizbrauc... Bet citreiz gudras un prātīgas lietas dara." /Reinis Gžibovskis/

!!!

"Interesants, radošs cilvēks, aktīvs, ar saviem uzskatiem, viedokli. Grūti mainīt domas par citiem cilvēkiem, ja pati par to nav pārliecinājusies.(šis nosvītrots) Jautra, patīkama, ja labs garastāvoklis, citādi- nelietojama, nejauka." /Agita Berga/

"SAMĒRĀ AKTĪVA, MAZLIET SAVĀDA, BET TAS NAV MĪNUSS." /Uldis Frančenko/

"Ar viņu kopā ir interesanti, paskaidro, kādu mācību, ja nesaprot pats." /nezināms/

"Lecīga. Brīžiem kaitinoša. Nepatīk tas, ka bieži traucē stundas un vēlas, nepārtraukti būt visu uzmanības centrā. Egoistiska. Ar Maiju kā ar bitēm." /nezināms/

"Iedomīga. Bieži aizvaino citus. Reizēm draudzīga. Bet tikai reizēm." /nezināms/

"Maijai patīk būt uzmanības centrā. Gudra, bet slinka." /nezināms/

"Vispār graudzīgs cilvēks ar ko ir patīkami parunāt par kaut ko. Tikai šad tad nav garastāvokļa- tad gan ir vāks!" /Rita Dehnika/

Pārējie aprobežojas ar tādiem izteicieniem kā

• savdabīga
• interesanta
• dīvaina
• savāda
• jautra
• jauka
• lā lā lā.. 

Vareni. Man tā uzlabojās garastāvoklis. 

Tagad, ierakstot savus vārdus gūglē, ļautiņi varēs atrast šitādas jaukas lietas, ko teikuši 9. klasē..

rīt būs laba diena labai dienai!

vakar, stāvot uz Brīvības ielas pie transporta kartiņu būdiņas, man klāt pienāca tante, kam mugurā bija Annas zaļās "ādas" somas izskata mētelis. nespēju nesajūsmināties. žēl, ka man tāda bēniņos nav- varētu kādam uzdāvinat..

"atpakaļ pie ābeces"

uzticība
http://www.youtube.com/watch?v=SGTDRztaCCw

jauki plāni, ko pagaidām zina tikai pāris cilvēku ir ļoti pozitīvi motivējoši un visādas negācijas aizmirst palīdzoši.

kaut kā dīvaini. mēģināju jau veselu nedēļu šeit kaut ko ierakstīt, bet mani nelaida iekšā. vienu brīdi pilnīgi dusmīga paliku. bija daudz ko teikt laikam.

vienreiz, kad nesen braucu vilcienā no jelgavas uz rīgu. bija viena no tām dažām skaistajām dienām kaut kur pagājušajā nedēļā, kad saule nostaļģiski spīd pa vilciena logu un tā vien gribās aizvērt acis un sildīt seju, gremdējoties jaukās atmiņās un cenšoties neraustīt plakstiņus kad sauli aizsedz koki. pāri ejai sēdēja sieviete. pēc kāda brīža viņa izvlka nelielu, plānu celofāna kulīti. tā bija pilna ar maizes šķēlīšu pusītēm. pārsvarā baltmaizes, bet bja arī melnās. tad viņa sāka pa vienai tās plēst mazos gabaliņos. tā kā zupas grauzdiņu izmērā. un es nespēju neskatīties. sajutos tā lūrīgi. bet nevareju atraut ne aci. līdz viņa bija pabeigusi. man bija jāredz, ko viņa darīs tālāk. 

viņa mierīgi ielika maisiņu somā. tad izvilka grāmatu un turpināja beukt vilcienā it kā nekas nebūtu bijis. it kā viņa tikko būtu vienkārši, piemēram, lasījusi avīzi. 

vai redzat vājprāta sajūsmas skatienu manās acīs?

varbūt viņa tiešām bija pavāre.

vakar atkal viss izklausījās pēc kantrī. tā jau bija kādu nedēļu atpakaļ. klausījos kaut kādu it kā parastu mūziku, bet nezin kāpēc pie visa gribējās teikt, ka tas taču ir riktīgs kantrī. varbūt es vienkārši nezinu, kas tas tāds īsti ir.. un tad vakar ieslēdzu tēvē, lai fonā būtu kaut kāds troksnis. un atkal- kantrī.


labākais bija tas, ka pēcāk, kad pārraide jau gāja uz beigām, atklājās, ka es skatījos nedēļas kantrī mūzikas top 10. paradokss-šmaradokss.

šodienas salātu rezultāts:

agonija- prieka lēkme (skaidrojošā vārdnīca piedāvāja arī tādus variantus, kā pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums)

žagonija- žagu izraisīta prieka lēkme

požagonija- pozitīva žagu izraisīta prieka lēkme

zostirpas un āda

Saldu dusu visiem maziem latvju bērniem,
Izkaisītiem pieaugušo pasaulē.
No Rietumaustrālijas līdz Ziemeļkanādai,
No Riodežaneiro līdz pat Rīgas jūrmalai. 2X

Viena saule, tas pats mēness,
Visiem viena tēvu valodiņ`. 2X

Lai visskaistākie no sapņiem, kādus redziet,
Vienā dienā īstenībā pārvēršas.
No Rietummičiganas līdz Ziemeļanglijai,
No Sanfrancisko līča līdz pat Rīgas jūrmalai.

Viena saule, tas pats mēness ...

nevaru saprast, vai ņemu lietas pārāk nopietni, vai pārāk nenopietni. un tas mani biedē.
pāris vakarus atpakaļ es tā nobijos no vienas domas, ka nevarēju pus nakti aizmigt. es guļu, domāju un tas mani iedzen izmisumā. tādā, kas rauj krūšu kurvi uz pusēm. liek gribēt darīt jebko, pat visādas tādas stulbas un trakas lietas, ko normāli nekad nedarītu, lai tikai mēģinātu domāt par ko citu. tāda sajūta, ka varētu skriet līdz sasniegt gaismas ātrumu un saplūst ar visumu, lai tikai sajūta pamet mani. tāds galīgs, liktenīgs izmisums. vājprāta bailes..
nemaz nezinu, kā to aprakstīt.

es negribu būt viena. man tagad uz kādu laiku ir bail no manas līdz šim vienas no mīļākajām nodarbēm- tīrasiņu domāšanas. es tā izbaudīju šo procesu visas reizes līdz šim. pagalam.
pagalam mans jau tā relatīvais, kroplais miers.

vakardiena nebija galīgi zemē metama

tātad- dienu esmu nodzīvojusi vērtīgi. pabeidzu dažas lietas skolai. bet tas tā. nevienu tas tā pat toč neinteresē, izņemot mani, manus vecākus un vēl pāris frīkus.
iepazīstināju Laumu ar LBN telpām un ģenerālajiem noteikumiem. Man tik ļoti tur patīk- visas tās vecās uzpariktes, kas pirms kāda laika vēl kalpoja kā, piemēram, numuriņu aparāts, kurā vienlaicīgi uz "'displeja" ir kādi 30_pāri cipariņi, un aiz vajadzīgā tiek iedegta spuldzīte. Es tikai nevarēju saprast, vai tik tiešām rindas ir bijušas tik mazas? vai kā viņi tika galā ar problēmu, ja atnāca 50 cilvēki..? Bet, nu labi.
Vēl burvību piedod čīkstošās durvis lasītavās, visur esošās ne īpaši klusās parketa grības, smarža.. Tā smarža ir vienkārši.. un bibliotēkas tantes. viņas ir un paliek bibliotēakas tantes- pārsvarā diezgan nemīlīgu seju, jo kāds vienmēr kaut ko nesaprot pareizi, atliek to žūrnālu neīstajā vietā, lai gan viņiem tas vispār nebūtu bijis jādara.. Kāds prasa par skaļu, kāds pats īsti nezina, ko grib. Bet galu galā, kad pavada tur visu dienu, var redzēt, cik jaukas viņas ir. Ar visu savi īgnumu.
Un es atklāju vēl kādu burvīgu lietu- pastāvīgie klienti. (lai gan nu jau šķiet, ka pati esmu par tādu pārvērtusies, ja jau varu spriest par šādām lietām.) Ir cilvēki, kurus tur, tieši tajā/manis iemīļotajā lasītavā ir vienmēr. Aizvien sēž tajās pašās vietās. Aizvien šķirsta tos pašus žurnālus.
Piemēram, ir viens onkulis, kas vienmēr paņem dienas biznesu un tad raksta savā burtnīcā visādus ciparus. Es negribēju būt ļoti nepieklājīga, tapēc nelīdu īpaši tuvu, lai noskaidrotu, ko tie nozīmē, bet izskatījās intriģējoši. Viņš tos rakstīja pāri visam atvērumam, nevis kā ierasts, vispirms vienā pusē un tad otrā. Un tie bija 2 vai trīs rūtiņas augsti, jo es, sēdēdama 2 solus tālāk varēju skaidri salasīt- a s t o ņ d e s m i t .. d e v i ņ i.. un jocīgākais ir tas, ka viņam vienmēr līdzi ir portatīvais dators. viņš to ieslēdz, attaisa interneta pārlūkprogrammu un neko nedara. aiziet pēc savas dienišķās avīzes un sēž un raksta savus kodus. pie tam izskatās, ka viņam ir >=70 gadu.. Es šodien tā iedomājos, ka varbūt viņš tā jau kādus 20 gadus tur nāk, raksta savus šifrus un varbūt ir atklājis kādu jauku biržas algoritmu vai ko tamlīdzīgu. Pa īstam ir samērā turīgs un kādu dien to atklās kādam un tad kļūs pazīstams. viņš noteikti pēc tāda izskatās.
Tad vēl ir viena sieviete, kas vienmēr prasa zurnālus, kuru nav. Katru reizi viņa prasa citus, bet tie kā reiz, tieši priekš viņas ir paņemti..
Tad vēl daži man līdzīgie, kas tur meklē nevis jaunāko periodiku, bet gan klusu, "ne mājās" vietu, kur pieslēgties tīklam un mācīties. Uzlikt lielās ausis un iegrimt kur nu kurais.
tad vēl ir tas vīrietis pēdējā solā (man aiz muguras un pa kreisi), kurš vienmēr ir nervozs. skraida, ņem avīzi pēc avīzes, spraigi to šķirsta, lasa (vai vismaz tā izliekas, ka lasa). tad aizbrāžas garām, paņem citu avīzi. samērā saspringtu seju aiziet atpakaļ "savā vietā" un lasa to. un tā visu laiku.
un iedomājieties- sesijas laikā viņi strādā līdz 21:00. vai tas nav jauki!
ja man būtu bibliotēka, es uztaisītu arī kādu diennakts lasītavu. tas būtu tik nepieciešams man un vēl dažiem man zināmiem kadriem, kam diennakts režīms drīzāk atbilst kādai no Amerikas laika joslām..
Es pilnīgi varu uzburt ainiņu sev acu priekšā, kā tur izskatītos.

labi. pietiek (patric watson-) daydreamer (:

nemaz nepastāstīju par savu dienas atklājumu. aizrakstījos pilnīgā krūmā.
tātad, šodien es iepazinos ar:

Rīgas Centrālās bibliotēkas

Mūzikas filiālbibliotēka “Tilts”

Ģertrūdes iela 36
LV-1011
67285581
tilts@rcb.lv
P: slēgts
O: 10 - 17
T: 12 - 19
C: 10 - 17
P: 12 – 19
S: 10 – 16
Sv: slēgts

Tas ir vienkārši aizraujoši.
Es tur iešu. Iedomājaties, aiziet uz bibliotēku, paņemt mūziku. Parakstīties, ka es to nekopēšu un tad, kad esmu mājās trīs dienas vai nedēļu klausījusies, aiznest to atpakaļ.
Vāciņš jau nobružājies no ziņkārīgo un intriģēto klausītāju roķelēm..
Forši.

vēl viena diena nomaršēta.
šoreiz kopā ar Kings of Leon un Patric Watson.
ļoti labi.